nē, nu es te padomāju par mācītāju ar džipu

formāli džips vispār pieder nevis viņam, bet baznīcai. draudze mācītāju atalgo (cik adekvāts ir šis atalgojums, tā nav mūsu darīšana - labāk lai dod kristiešu mācītājiem,nevis kaut kādiem ļedājevšarlatāniem ar hēlija balonu vēderā). karoče, par iegūtajiem līdzekļiem mācītājs baznīcu ir savedis lietošanas kārtībā, inkrustācijas spīd, soli nolakoti, nav jābaidās, ka kāds  piekabinātais pie griestiem eņģelis nojauksies kādam draudzes loeklim uz galvas.

pāri paliek nauda. atgādināšu - nauda,kas pieder baznīcai, nevis mācītājam. ko ar to iesākt? acīmredzamākais ceļš, kas neiet īpašā pretrunā ar svētajiem rakstiem un klerikāli fiskālo sistēmu - sākt glušīt vināru un šķīstīties ekumēniskos trīsdienniekos. populāri, čo. a taču problēma ir tur, ka vajadzētu draudzei nodemonstrēt kādu uzskatāmu finansiālo injekciju pielietojumu, bet sapampusī fizionomija laikam ir sliktākais vizuālais piemērs, ko rādīt baznīcas pauerpointa prezentācijā. so,viņi pērk tur džipu un pulksteni. jo džips ir tikai mašīna, pulkstenis - tikai laikrādis. a svešas mantas vērtības skaitīšana - tas ir kaut kādiem ņiščejobiem, es uzskatu.

pie tam draudze laikam arī ir apmierināta, jo var rādīt ar šādu mācītāu faku citām draudzēm. padomju laikos par kolektīvo naudu varēja kādu cūkukūti uzcelt vai abstraktu monumentu ciemata centrā, a tagad var uzcelt mācītāju, apkarinātu ar konvertējamu vērtību. kas ir jaudīgāks par ideoloģiski nepareizu vietējo čigānu baronu, piemēram. nu, karoče, viss pa ģelu samērā.