Kynodontas (2010, Giorgioss Lantimoss)


Kamerestētikas un kinohedonisma zīmē pagājušais gads (no Noē un Godāra līdz pat Nolanam) nespēja priecēt ar idejiski svaigām filmām, kuras liktu sākt strādāt zobratiem galvā ar palielinātu intensitāti. Grieķa Lantimosa Kannās nogrāvusī pedagoģiskā poēma (plus vēl pašsaprotama "Oskara" nominācija par labāko ārzemju filmu) ir interesants izņēmums. Pirmkārt jau tāpēc, ka tagad eiropiešiem ir uzradies pašiem savs Paka Čan Vuka un Jona Bonga Ho krustojums. Tikai jāņem vērā nosacījums, ka, ja arī grieķis spēlē uz abu slaveno aziātu arfas, tad spēlē viņš vismaz ar Hanekes cienīgiem akordiem. Ja Pak Čan Vuks - tas ir vienkārši весело и страшно, tad Lantimoss - очень весело и очень страшно.

Stāsts par ģimeni, kura ir iespundējusi savus bērnus aiz privātmājas žoga līdz pat 20+ gadu vecumam bez mazākā priekšstata, kas pa īstam notiek ārpusē (pēc viltus priekšstatiem tur atrodas kvēlojoša lava un asinskāri kaķi, tādēļ šādos apstākļos var izdzīvot var tikai Tēta Automašīna, kas brauc pēc minerālūdens pudelēm), nebūt nav jauns; drīzāk jauns ir aspekts, kurā mēs varam aplūkot pūrisma problēmu. Jo Lamitosa stāsts nebūt nav par reliģiski apsēstu sadistisku ģimeni; tas ir eksperiments tīrā veidā, šeit pat īsti nav nekādas ģimenes drāmas, un noteikumi jāpieņem tādi, kādi tie ir. Piedevām šie noteikumi un priekšnosacījumi ir izlikti visai smalki - jau ar pirmajiem kadriem režisors zamočī tualetē Vitgenšteinu tieši priekšstatu jautājumos, vecāki skaidro bērniem, ka jūra ir krēsls, bet zombijs - skaista puķīte, kas aug mežā. Pāri nama jumtam pārlidojusī reaktīvā lidmašīna pēc kāda mirkļa nokrīt dārzā kā neliels plastmasas modelītis. Pāraugušo bērnu izklaides arī liecina par to, ka jēdzieni "dzīve" un "nāve" viņu izpratnē nepastāv. Viss ir diezgan idilliski - pie vecākā dēla reizi nedēļā dodas brīvu uzskatu dāma,lai mehāniski nokārtotu ar pubertāti saistītos jautājumus. Nu a abas māsas, viņām ta priekš kam?! Tā ir pirmā kļūda. Otrā kļūda tiek pieļauta brīdī, kad vienai no māsām rokās nejauši nokļūst videokasete ar Holivudas filmu "Žokļi". Tātad, ja vēlaties aplūkot kino, kurā Tēvs pie vakariņu galda saka runu "dārgie bērni, pēc trīs mēnešiem jūsu māmiņa laidīs pasaulē jums divus brālīšus un vienu suni", welcome.

in 2011 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino