gāju pa ielu, pretī nāk sieviete ar vīrieti, kas skaļi sarunājas

- tavs tēvs mani aiztika
- nerunā par to
- tavs tēvs man pieskārās
- nerunā par to
- reāli pieskārās manai krūtij
- nerunā par to

ne tas, ka viņi kaut kā speciāli bļautu pa visu ielu, vnk diafragmas dziļas un kaut kas sakrājies

tas ir kā via tranzīts dziesma ar tekstu apmēram "dažreiz pie manis naktī nāk melni vīri, tie mani nepabeigtie darbi", aizvien vairāk simpatizēju šai grupai
sakarā ar nepabeigtajiem gada darbiem, kurus es ar vodku+vermutu vēderā jau 48-o stundu no vietas cenšos pabeigt, mikrorevjūzi par neatskaitīto kino, neko plašāk šogad uzrakstīt vairs laikam neizdosies

- the town: gada vilšanās, vecindiešu partija bez pārsteigumiem
- the black swan: ļoti gribas uzrakstīt "labākā aronofska filma", taču veselais saprāts atgādina, ka kinožurnāls "jeralaš" un tā joprojām
- a single man: pārsteidzoši sekla filma par suicidālo tēmu
- a centurion: teicams iecienītā režisora nīla māršala darbs par romiešiem sniegā
- losers: ļoti patika
- the expendables: nepatika
- kick ass: figņa
- repo man: pārsvarā patika
- the ghost writer: hujovijs detektīvs, ir gruti uzrakstīt sliktu detektīvu, bet polanskim tas ir izdevies. lai cik forši neflmētu, sliktu detektīvu nevar noslēpt siena kaudzē
- team a: patika