Real Bittersweet Life
Veltījums tiem, kas tankā. Visi cibā, kas ir redzējuši šo filmu, atzīst
to par viduvēju noir (izņēmums ir tikai ulvs, visu
cieņu). Neviens nav saskatījis acīmredzamas lietas. Es neesmu totāls
sinefīls, bet ļoti skaidri saskatu filmas fišku.
Pirmkārt, par ko ir filma? Par Kventinu Tarantino. Respektīvi, tā ir
atbilde Tarantino "Kill Billam", kurā Kventins ir nolēmis pasmieties
par aziātu b-mūvijiem un viņu stereotipiem. Tad, lūk, "Bitterweet Life"
smejas par Kventina stereotipiem par aziātu b-mūvijiem. Faktiski šī
filma viņu nenormāli izdrāž un atbild uz jautājumu "kāds varētu būt
patiesais Kill Bill b-mūvijs Korejā". Jo filma taču ir pārfilmēts
"killbills", vietām arī pokadrovo pārfilmēts...
Protams, visskaļākais un acīmredzamākais moments - roka, kas izlien no
zemes, un galvenais varonis izkārpās no dubļiem. Režisors pret to
attiecas ar fenomenālu ironiju - tas, Kventina filmā Uma T. izraušas
laukā no pazemes un iet šturmēt pretinieku tālāk, patiesā b-mūvijā
galv. varonis saņem jaunu porciju pizdjuļej. Starp citu, šim "zārka"
momtentam ir veltīta arī finālepizode - atceraties, kad Tūrmane,
atslēgusies zārkā, iedomās dauza koka trenažieri kalnā pie Māstera -
pilnīgi tāds pats moments ir arī "Bitersvītā", tikai koka vietā varonis
kaujas pats ar savu ēnu (tā laikam ir krossreference uz "Enter The
Dragon"). Bet ne jau šīs lietas raksturo filmu.
Es ļoti smējos jau kopš krievu mafijas parādīšanās tautai, man atausa
gaisma. Tas vispār ir filmas atslēgas moments. Tarantino uzskata, ka
Āzijā visi pērk ieročus no veciem un padzīvojušiem jakudzām, kuru
rokaspuišiem ir nelabs ieradums vest very funny dialogus ar galveno
varoni. Dži Vūn Kims uzskata, ka eiropiešu filmās visi ieroči tiek
tikai un vienīgi iepirkti no Krievu Mafijas, pie tam esmu absolūti
pārliecināts, ka tam mafiozam, kurš arī lamājas krieviski, šāds akcents
ir uztaisīts speciāli. Uz to momentu jau bija zajebisj. Mašīnas
ietriekšana sienā - režisoram ir savs viedoklis arī par aģentu 007.
"Kill Bill" spēku sadalījums ir elegants - 300 asinssuņi staigā apkārt
bez jebkāda ieroča, ja kas iedos pa purnu tāpat. "Bittersweet Life"
nevienam sliktajam nav pistoles! Pistole šeit tiek asociēta ar
Tarantīno Superkatanu (ieroča iegādāšanās un tālāknotiekošais vispār
nogāž no kātiem - "kurš ātrāk izvilks katanu", "kurš ātrāk saliks
Stečkinu"); vēl vairāk, režisors arī pasaka visu ko domā par tematu
"Tūrmane un katana", respektīvi, no sava ieroča galvenais varonis šauj
ārkārtīgi tizli, taču viņam vienmēr sanāk. Nu, Tūrmane, jei bogu!
Ļoti uzskatāms moments ir tas, ka kādam nozūmētajam ir obligāti jāiekrīt baseinā.
Dži Vūn Kims, protams, nedod mājienus ar pakavu, ka ir pārfilmējis
killbillu pēc sava prāta un saprašanas. Precīzāk izsakoties, viņam
notikumi risinās strogo posļedovateļno (tāpēc, ka b-mūvijos nav nekādas
mētāšanās laikā kā Tarantino filmā), taču noskaņa ir pilnīgi adekvāta,
un vēl adekvātāka ir mūzika fighting scēnu laikā - šeit par ironiju
jānoņem cepure!
Visu sāli vēl var izjust "Bittersweet Life" dialogos - ārprātīgi
bezjēdzīgos (ja jūs vēl tur nevarat saskatīt ņirgāšanos par "Kill Bill"
tad esat nevis tankā, bet atomzemūdenē), viņi pat "Sin City" ieliek par
pusotru kilometru.
Epizodes, kurās Dži Vūn Kims izsmejas par Kventina filmu var skaitīt, skaitīt un vēlreiz skaitīt.