vienas vienīgas šausmas tajā jūsu rīgas centrā notiek

lūk, braucu šodien uz vienu svinīgo kriminālo apspriedi
līdz akmens tiltam viss normāli, bet uzreiz pēc tam iekāpj autobusā meitene, kas ir tik līdzīga skārletai johansonei, ka man ar laiku sāka likties, ka tā patiešām ir skārleta johansone, a man blakus kā reizi ir brīva vieta
uzreiz pēc viņas kaut kāds pārskinhedojies urla ar divām pustukšām alus pudelēm rokās, kurš izskatās, ka turpina svinēt nevis neatkarības dienu, bet gan astoto martu vismaz vai pat ziemassvētkus
viņam seko nenosakāma vecuma (toties viegli nosakāma sociālā statusa) sirdsdāma, viņa, savukārt, kultivē imidžu "esmu brāļu kļičko sparingpartneris"

un kas notiek? kas notiek, bļe?! skārleta johansone apsēžas man priekšā, bet zilā diskursa skinheds bāž man rokās savas pudeles, "poderži, čuvak", savādāk viņš nevar nopīkstināt biļeti, arī vestibulārais aparāts prasa savu
"ti čo, ahujel?", es izdvešu konjūženā
viņš uzreiz saprot, kas par lietu un iet manevrēt pie aparāta ar visiem cēsu aliem, toties uz pazīstamiem signāliem nezkāpēc atreaģē sirdsdāma salonu sesks un apsēžas man, bļa, blakus

es noimākts no šādām dzīves peripētijām sāku skatīties ārā pa logu, tak tur uzreiz kaut kāda meitene gandrīz pakļūst zem tramvaja riteņiem, paveicās, ka tramvajs tomēr viņu atsvieda malā, nevis parāva apakšā. pieturā. fak, PIETURĀ!
es eju pa ielu, aiz muguras kaut kāds pirmsskolas sīkais pēkšņi palecas un ieauro man ausī "čau, zelli!". bļa! ZELLI! naturāli, tā arī pateica.
uz ģertrūdes ielas vīrs baltā halātās dzenas pakaļ kaut kādai pensionārei. izrādās viņa konditorijā ir nospērusi torti.

kas notiek, es jums jautāju?