neatceros, vai esmu to šeit stāstījis, taču nupat nodibinātā konkursa "mans nežēlīgākaias alkohols pasaulē" ietvaros ar filmas crazy heart saundtreku varētu atkārtot uz bis

karoče, cik var būt šaušalīgi dzērieni
es pats varu izlakt pusotru litru degvīna, un pēc tam justies lieliski bez īpašām izmaiņām vestibulārajā aparātā, kā arī domu skaidrībā
pat latgales kandža, tipa, mudina uz darbu, nu to var dzert cauru dienu un malku skaldīt

kurzemē, pie kuldīgas drauga arunasa, es kaut kā pamēģināju kurzemes kandžu
mēs tur piedzīvojumu rezultātā aizkļuvām pirms gadiem astoņiem
un es neiedzēru izstrādājumu īpaši daudz, gramus varbūt trīssimt

vau
specefekti: pirmkārt, tev uzreiz izrubī apziņu nahuj. ar mani tas notika pirmo un pēdējo reizi dzīvē, kā lai to labāk apraksta, karoče, tā ir tāda bezfilma, kurā viss notiek tāpat, kā reālajā dzīvē, nu tu tur staigā un runā tāpat stundas astoņas (par to mazliet vēlāk), tikai visu tev pēc tam atstāstīs laikabiedri, kuri visu šo laiku ir runājuši ar tavu zemapziņu.
man likās, ka šādā situācijā cilvēkos pamostas kaut kas zemisks, nu, pēc tam no rīta ir kauns, a nekā tāda, tur tāds sireālisms izrādās

hailaiti:
a) saruna ar polietilēna maisiņu
b) diskusijas ar vēžiem upē (vot, to es sevī atpazīstu!)
c) brauciens ar laivu uz nekurieni, un tikpat veiksmīga atgriešanās no nekurienes

tā uz mani strādā kurzemes kandža, ar kuru piedzīvojumu laikam pietiek