Up In The Air (2009, Džeisons Reitmans)

Klūnija varonis gandrīz visu savu dzīvi pavada pārvietojoties ar lidmašīnu no vienas pilsētas uz otru, piezemējoties vienīgi tādēļ, lai dažās kompānijās atlaistu dažus darbiniekus. Darbs nav no vieglākajiem - iestāstīt jaunieceltajiem bezdarbniekiem, ka tas viss ir jaunas dzīves sākums. Klūnijam nav mājas vai ģimenes, visa iedzīve itilpst čemodānā ar trīs krekliem un piecām kaklasaitēm, nu, vēl ir piecsimt kredīt- un atlaižu kartes makā.

Reitmana kino, kurš tāpat kā "Thank You For Smoking" ir atkal par cinisku korporatīvo mērgli un stāsta mums ne īsti par ģimenes vērtībām, ne īsti par jaunajiem profesionāļiem, galu galā finālā tik veiksmīgi un precīzi saslēdzas, ka iebilst īsti nav ko. Vispār viņam kā kaut arī samērā konjuktūras režisoram, vienmēr ir bijis raksturīgs neparasts vieglums naratīvā (pat Diablo Kodijas "Džuno" nepārgruzījās zem vārdu lēruma), te ir triviāli gājieni, lai līdz visiem aizietu, tomēr visa laime ir zināmā simbolu izmantošanas prasmē. Lūk, jaunā haizivtiņa (A.Kendriika) tomēr uz sirdsēstiem dzied karaoki, lūk, izgrieztā kartona ģimene tomēr pilnībā neielien viņa bagāžas somā, lūk, ar kredītkarti tomēr izdodas atvērt skolas logu - tās ir neapšaubāmi tādas metaforas, par kurām arī visa filma.

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd.  / afigkino