tad apgalvojums, ka "normālam cilvēkem nevar būt ne uzskatu, ne principu. normāls cilvēks rīkojas tikai pēc situācijas" slēpj sevī paradoksu vai nē?
Tas nav nekāds paradokss, šis apgalvojums ir kļūdains. Kas tad ir ētika, ja ne uzskatu un principu sistēma? Un skaidrs, ka jebkura sistēma ir mainīga mainīgos apstākļos.
Vai uzskati, ka melot, krāpt un zagt ir slikti? Tev ir princips palīdzēt kam nepieciešama palīdzība? Ak, ir situācijas, kad nerīkojies atbilstoši uzskatiem un principam? Es samelojis un sazadzies kādreiz, jo bija izdevīga "situācija"; atstājis kādu nelaimē, jo "izdomāji" attaisnojumu? Tad tu esi ļoti "normāls". Normāls kā visi.