Surrogates (2009, Džonatans Mostovs)

A vēl grupai "Blur" dziesmā "Death Of A Party" ir šāds piedziedājums: "Another night / And I thought well, well / Go to another party and hang myself / Gently on the shelf" - lūk, lūk, tā ir procedūra, kuru filmas sākumā paveic Brūss Viliss par prieku mums un mūsu mazajiem skatītājiem. "Surrogates", protams, ir brīnišķīga satīra visiem tiem, kas kaut cik mēģina ieslēgt savu galvu, pārējiem nākas samierināties ar manekenu apokalipsi finālā, arī maize. Tas ir briesmīgi, ja cilvēki nespēj padomāt, paskatīties patiesībai vismaz kakla gāmurā, ja ne acīs, nevis sākt anāli norobežoties, kā, piemēram, nemuzikālais kritiķis NN no pilsētas N, kurš salīdzina "surogātus" ar "geimeri". Nu kāds geimeris, bļa? Būtībā tas taču ir Kim Ki Duka lieliskās filmas "Time" (no kuras te arī mēdz a. norobežoties) jaunākais brālis par to, ka blogeri mēdz saiet ar laiku sviestā. Režisors Mostovs gan ir pietiekami delikāts, lai no ieskrējiena ar kāju nespertu pa olām, bet nu...

...pārmest "Surogātiem" sižeta seklumu un okeānu ar loģiski absurdiem momentiem ir galīgi bezjēdzīgi - viss kiberpanka literārais žanrs ir tāds. Tur pasaules vienotībai nav nozīmes, jo, pirmkārt, čum un mudž no vizionāriem, otrkārt, lasītājam tiek parasti pamesta ideja, un tālāk viņš tiek atstāts vienatnē ar iespaidīgu sendboksu. Ja kādu filmas kosmiskais komiskums vēl nepārliecina, tad izrādās, ka Brūsa Vilisa plastikāta pārstāvis sireālajā pasaulē ļoti atgādina Brūsu Vilisu no tā filmas "The Jackal" momenta, kad viņš tur tēloja geju. Emočolka rulez!

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd.+ / afigkino