starp citu, vēl par smieklīgo filmā antichrist varu izstāstīt

vārdsakot, pirms neilga laika stāstīju vienam draugam, kāpēc trīrs ir kruts režisors - nu, ka viņš ir ļoti gudrs un skrupulozs tajos momentos, kad pa īstam konfrontē divas ideoloģiskas pieejas situācijai, patiesības izzināšanai nostāda cilvēkus galējo un pēdējo iespēju priekšā
- viņš rēķinas ar visām iespējām šādā dialogā, es teicu
- kā tas ir?, man jautāja draugs
- nu, tas ir tā, ka viens cilvēks var teiksim diezgan loģiski pamatotu ideju pateikt, a otrs var viņam pēkšņi iemaukt pa jebaļņiku ar lāpstu
- bet tā taču nav komunikācija?
- kā, tas kā reizi ir pilnīgi normāls komunikācijas veids, piemēram, sievietēm, kurām piegriezies izdomāt sakāmo ietērpt vārdos...

bļaaa, moments, kad šarlote ginsbūra aiziet pēc lāpstas!!!
mani taču kinoteātrī nevar kopā ar normāliem cilvēkiem laist