iz dzīves
man ir īpašība pievilkt visādus weirdos
vēl vakardien interesanta epizode bija, izsatāstīšu

mazliet pirms demitiem vakarā aizsūtīja mani meitene uz veikalu pēc majonēzes vietējā maksimā, salātiem vajag, es zandalēs aizbrienu nopērku, eju pie kases, a tur ar velosipēdu veikalā iebrauc (!) tāds čuvaks nu manā vecumā kaut kur, piebrauc pie kases no ieejas puses un palūdz atjaunošanas karti zivij, kuru viņam arī pārdod
tad es tur samaksāju par majonēzi (abpusējas laipnības; es saku, jūs man desmit santīmus par daudz izdevāt, kasiere, nē, jūs man 60 nevis 50 santīmus iedevāt, vot, kādi mums te cilvēki :))
izeju ārā, tur jau velosipēdists stāv un mani pēkšņi uzrunā (saruna notika krieviski)

- vai jūs, lūdzu, nepateiktu, kur šeit atrodas lāčupoes kapi?
- nu, pagriezieties uz kleistu ielu, brauciet, gan jau kapiem uzdursieties
- saprotiet, tur mani gaida psihiski nelīdzsvarota sieviete, es jau varētu nebraukt, bet es tikpat labi viņu varētu atvest uz velosipēda...
- ak tā

es eju uz mājām ar majonēzes paciņu rokā, viņš brauc man blakus, labs, pozitīvs, smaidīgs cilvēks, pat pārāk smaidīgs

- viņa teica, ka tur esot zirgaudzētavas kapi, a kur ir zirgaudzētava
- zirgaudzētava ir gandrīz pretī, kapi gan ir tālāk, jāpabrauc līdz bolderājas pagriezienam
- redzi, ir tā, ka es...kā tevi sauc? es esmu andrejs
- mārtiņš. priecājos iepazīties
- arī priecājos iepazīties! redzi, ir tā, ka es nevaru piedzerties, kad es iedzeru, man pēc piecām minūtēm sākas tādas paģiras it kā es būtu nedēļu dzēris
- interesanti
- es vienreiz speciāla cilvēka uzraudzībā mēģināju dzert, nē, pēc piecām minūtēm man viss paliek tumšs, man sāp galva...ir cilvēki, kas uz nedēļu var aiziet zapojā un pēc tam mierīgi arī iziet
- jā, tā ir vesela māksla.
- jauni pacani, domā visu var, a sirds tik plāniņa, plāniņa...
- a tu esi vietējais?
- nē, es vispār esmu ne no kurienes, es te gadījos

mēs ejam tālāk, es domāju što eto bļa

- a zini, no kurienes ir radies izteiciens "tāds kā pimpis ūdenskrānā"?
- pirmoreiz dzirdu
- man bija viens draugs, kurš ļoti gribēja izdrāzt savu kaimiņieni. gadu gribēja, bet viņa viņam nedeva. a viņš regulāri katru dienu pimpi mazgāja izlietnē, nu, ja gadījumā kas. atvaino, ka es runāju matom, es to ļoti reti daru, tagad tikai, lai tu zinātniski to saprastu. tas tevi nekaitina?
- da man pohuj
- lūk, un kādu dienu viņš atkal mazgā pimpi izlietnē un iebāž pimpi udenskrānā, un viņam tur iesprūst. un tieši šajā momentā ienāk kaimiņiene, kas ieraugot šo skatu visa paliek karsta un slapja, daikts ta uzblīdis, viņa nostājas rakom un saka - davai ātri, kamēr neviena nav! a viņš nevar, viņam iesprūdis!
- /es te jau nelielā ahujā nesaprotu, ko tagad teikt/
- kopš tā laika arī arī ir aizgājis šis teiciens
- nu tu atrodi to savu sievieti kapos
- okei, poka

un viņš pagriezās uz kleistu ielu, a es aizgāju taisni uz mājām
naprjagajet, ne, šādas etīdes?