posts par greizsirdību beidzās ar visai nervoziem reultātiem, taču ko nu tur
davai izvirzīsim novakares programmā nākošo jautājumu - a cik jums būtiski un nozīmīgi ir tas, ka jums kāds vai kāda IR?

man, piemēram, ir bijuši periodi dzīvē, kad nav bijis Otras Pusītes, vai kad esmu bijis precēts vīrs četrus gadus, tad atkal nav bijis, tagad man ir meitene, kas baigais draugs un mīļākā - bet man nekad nav bijis tāda sociālā statusa satraukuma par to, man kāds ir vai man kāds nav. respektīvi, šis jautājums vispār mani pilnīgi neprien.

taču man liekas, esmu jau nedaudz vecāks par lielāko daļu šī žurnāla lasītāju (nu moš es te spriežu no baigā bābeles torņa), tāpēc jūsu pārdomas welcome.
ir ok dzīvot vienai/-am un neparīties ne par ko?