man vienmēr bija licies, ka noutbuki - tas ir kaut kāds diezgan moderns kompjūtersasniegums
patiesībā tā nemaz nav



pirmā pārnēsājamā spēkstacija IBM 5100 Personal Portable Computer tika uzbliezta 1974.gadā, svēra 20 kilogramus, OS nebija, taču varēja rakstīt programmas beisikā
RAM šim pasākumam 64 kilobaiti, monitora ietilpība ir nevis diognālē, bet gan apjomā - 16 līnijas, 64 zīmes katrā
( tālāk )

pirmās divas larsa fon trīra teleseriāla "kingdom" sērijas man ļoti nofiksēja to, ko es par šo režisoru agrāk kaut kā nojautu
filma par jurgenu lētu un šis pasākums tomēr panāca, ko es gribēju - pagriezt galvu citādā leņķī, paskatīties uz šo režisoru no kaut kāda cita aspekta, netupīt pie viņa filmām, sākt redzēt nevis to, kā tur nav, bet redzēt to, kas tur ir
a telefilmā "kingdom" viņš taču to ar rokām parāda vārda tiešā nozīmē
un jā, man ir traucējis vecums un paša ietiepība un stūrgalvība šajā ziņā

man šķiet, es varu tagad pateikt, ka saprotu, kāpēc larss vispār uzņem kino, un ko viņš vēlas pateikt pasaulei - un tas ir ļoti, ļoti spēcīgs mesidžs
ir kaut kas tāds, ko tu intuitīvi nojaut -
piemēram, mani šausmīgi aizķēra nevis RL savulaik diezgan tukšā diskusija par "dejotāju tumsā", bet gan nesenais afišais teksts par to, ka viņš pats no šīm visām savām domām un daudzām vodkas finlandia glāzēm, lai tās nomāktu, un pārdzīvotajām neirozēm - viņš nav kaut kāds provokators vai ārthausa guru, viņš ir ļoti nelaimīgs cilvēks dēļ tā, ka spēj tik skaudri paskatīties uz pasauli, tik nelaimīgs, ka režisoram jāsāk meklēt jau fans paša filmās postfaktumā

bet jā, laikam kamēr tu viņu neesi redzējis visu, tev nepieleks fon trīra globālā fiška

a davai šodien apspriedīsim tādu svarīgu tematu kā Greizsirdība
tas tiešām ir fenomenāls temats, man reiz draugs kosmonavtovičs izklāstīja par to savus uzskatus, kurus es te neatklāšu draudzības vārdā, bet bija afigennie :)

tātad

ar ko Jums sākas greizsirdība? otrās puses pārāk ilgas sarunas ar pretējā dzimuma pārstāvi? aizdomīgas SMSkas? ne tā paskatījās uz paša/-s izpratnē smuku meiteni/džeku? varbūt kāds secret smile?

meitenes ir kļovas
es viņas nesaprotu, jo esmu pārāk tups

starp citu, padzirdot, ka anglijas klubs "everton" iegādājas argentīniešu pussargu everu banegu, es tomēr stulbi iedomājos par pasākuma lingvistisko momentu, kas noteikti ņipričom, bet jautri tāpat

a evers banega ir ļoti slavens spēlētājs, par viņu ir teicams stāsts
karoče, viņš sākumā atbrauca no savas argentīnas spēlēt uz spānijas "valensiju"
būtībā turpat kā komandas potenciālais līderis
a valā viņam kaut kas īsti neizdevās, toties buenosairesā palika mīļotā meitene, pēc kuras viņš ļoti skuma un sarunājās ilgām naktīm čatā ar vebkameras palīdzību
meitene nebija īpaši gudra, tāpēc konversāciju...eee...erotiskais moments nokļuva internetos
pēc solopornuhas noskatīšanās viņam par to pilsētā sāka jautāt katrs, kuram nebija slinkums, ieskaitot cīruļus koku zaros, tāpēc evers tika rezka noplavīts uz madrides "atletico"

izrādījās, ka vebkameras performera slava un cīruļi ir sekojuši viņam arī tur, un taga čuvaks dodas uz liverpūli
gribētos redzēt bannerus tribīnēs, ja evertonai kādreiz iznāks eirokausos spēlēt ar spāņu klubiem, thhhh

posts par greizsirdību beidzās ar visai nervoziem reultātiem, taču ko nu tur
davai izvirzīsim novakares programmā nākošo jautājumu - a cik jums būtiski un nozīmīgi ir tas, ka jums kāds vai kāda IR?

man, piemēram, ir bijuši periodi dzīvē, kad nav bijis Otras Pusītes, vai kad esmu bijis precēts vīrs četrus gadus, tad atkal nav bijis, tagad man ir meitene, kas baigais draugs un mīļākā - bet man nekad nav bijis tāda sociālā statusa satraukuma par to, man kāds ir vai man kāds nav. respektīvi, šis jautājums vispār mani pilnīgi neprien.

taču man liekas, esmu jau nedaudz vecāks par lielāko daļu šī žurnāla lasītāju (nu moš es te spriežu no baigā bābeles torņa), tāpēc jūsu pārdomas welcome.
ir ok dzīvot vienai/-am un neparīties ne par ko?

patai arī nepatīk
bļaģ, šīs trauslās dvēseles organizācijas, kas skaidri zin, ka nekad nevarēs kaut ko uzrakstīt cilvēkiem treniņbiksēs, bet tikai izredzētajiem un ar heines citātiem, jebal es acī

no trešā stāva nupat nolidoja lejā uz asfalta pēc rupjiem aprēķiniem - zupas terīne, divpadsmit šķīvji, vairākas karotes, naži un dakšas, kaut kas līdzīgs mikroskopam (!), pēc tam vēl kaut kas fundamentāls, bet es jau beidzu pīpēt un neredzēju

skatos fotkas no gamescoma, viņiem šodien bija pirmā diena
šķiet, pirmais elektrisko spēļu fests, kurā krīze ir iedolbījusi "mazāk budžeta, vairāk darba"
rezultāti tādi, ka uz visu skaties ar puslīdz atvērtu muti, jo skaisti nenormāli