pirmās divas larsa fon trīra teleseriāla "kingdom" sērijas man ļoti nofiksēja to, ko es par šo režisoru agrāk kaut kā nojautu
filma par jurgenu lētu un šis pasākums tomēr panāca, ko es gribēju - pagriezt galvu citādā leņķī, paskatīties uz šo režisoru no kaut kāda cita aspekta, netupīt pie viņa filmām, sākt redzēt nevis to, kā tur nav, bet redzēt to, kas tur ir
a telefilmā "kingdom" viņš taču to ar rokām parāda vārda tiešā nozīmē
un jā, man ir traucējis vecums un paša ietiepība un stūrgalvība šajā ziņā
man šķiet, es varu tagad pateikt, ka saprotu, kāpēc larss vispār uzņem kino, un ko viņš vēlas pateikt pasaulei - un tas ir ļoti, ļoti spēcīgs mesidžs
ir kaut kas tāds, ko tu intuitīvi nojaut -
piemēram, mani šausmīgi aizķēra nevis RL savulaik diezgan tukšā diskusija par "dejotāju tumsā", bet gan nesenais afišais teksts par to, ka viņš pats no šīm visām savām domām un daudzām vodkas finlandia glāzēm, lai tās nomāktu, un pārdzīvotajām neirozēm - viņš nav kaut kāds provokators vai ārthausa guru, viņš ir ļoti nelaimīgs cilvēks dēļ tā, ka spēj tik skaudri paskatīties uz pasauli, tik nelaimīgs, ka režisoram jāsāk meklēt jau fans paša filmās postfaktumā
bet jā, laikam kamēr tu viņu neesi redzējis visu, tev nepieleks fon trīra globālā fiška