par smailiju
I often think there should exist a special typographical sign for a smile — some sort of concave mark, a supine round bracket, which I would now like to trace in reply to your question.
Vladimirs Nabokovs, 1969

vēl agrāk, 1963.gadā, "mēnestiņu"  uzzīmēja mākslinieks Hārvijs Bols


mēģinot saprast, vai smailijs ir vai nav pilnvērtīga tipogrāfiska zīme (es pareizi latviski lietoju šo terminu?!) nācās ierakties dažādās definīcijās, galvenokārt, saistītās ar to, kas ir tipogrāfija digitālā ērā

latviski vispār ir dievišķi sērfot
tilde par "typographical" - "vārdam nav tulkojumu, taču ir pieejami skaidrojumi vai izteicieni, ejiet nahuj", ok.
tipogrāfijas māksla ir tas pats, kas cehs, utt

fiška ir tur, ka manā izpratnē tipogrāfiska zīme, kas atrodas aiz alfabēta zīmju sistēmas, tomēr arī tiek kaut kā nodefinēta. tikai definēta kā un definēta kur?
jūs saprotat, digitalizācijas laikmetā ir tā, ka pastāv lietas, kuras pieņem gosts un standarti, bet ir arī lietas, par kurām savstarpēji vienojas cilvēki - un ":)" vai ":-)", tas kā reizi ir standartu jautājums, kas pārvērš neformālu zīmi par formālu. ja zīme kļūst formāla, to var lietot iespiedpresē.

lūk, man arī jautājums publikai - a vai jūs gribētu, lai smailijus sāktu lietot oficiālajā presē, grāmatās, utt?