a man ar lindgrēni attiecības diezgan līdzīgi kā rasbainieciņam
brāļi lauvassirdis - ahujenna kruta grāmata, nekādiem ne bērniem, čista piaugušajiem, pat neatceros, kas no bērnībā lasītā būtu uz mani atstājis tik spēcīgu iespaidu, nu varbūt kaķīša dzirnaviņas, bet tas ir paviosam cits stāsts, šis ir par nāvi un dzīvību
mio mans mio - tomēr raudulīgs viņš pārāk, tagad tā padomājot
karlsonam viskļovākais bija mūmija ar tēvoča jūļa zobiem, pati grāmata kaut kāda ļoti neizprotami nežēlīga, nezinu, varbūt viņiem tur ir tāda humora izjūta, pārceltu uz pieaugušo pasauli - vispār kaut kāds haneke sanāk, nu bet tādi tie bērni arī ir
jā, un vēl ronja, par kuru man ir patīkamas ļoti atmiņas tādā ziņā, ka pirmais faktiski seriālais darbs, kuru lasīju ar turpinājumiem avīzē "pionieris", bija baigais blokbasters