es te pēdējā laikā diezgan daudz lasu par kinodramaturģiju, scenāriju rakstīšanas pamatuzbūvi un stafu (tādi autori as mitta, linda segera, a.molčanovs, egri lajošs)
pirmkārt, tāpēc, ka ļoti interesanta un aizraujoša lasāmviela
otrkārt, pušo ecsamoe, desu desu desu, vot

vispār daudz kā interesanta - ir, teiksim, lietas, par kurām es it kā nojautu, bet kuras galvā nenoformulējās
galu galā scenārija tekstu šīs visas zināšanas ne tas, ka īpaši spēj uzlabot (lai iemācītos rakstīt vajag tupa ķidāt pašam filmas pa kadram un lasīt simtspiectūkstoš svešus scenārijus), bet ļauj izvairīties no radikālu sūdu sataisīšanas un scenārija pilnīgas nekonkurētspējīgumu
jo jums ceru nav nekādas ilūzijas, ka filmmeikings savā būtībā ir nevis aukstās mākslas galvu reibinošas pastaigas mirdzošā panteonā, bet sērīja ar ārprātīgu mudīšanos, leģendāriem epikfeiliem un letāliem projobiem, cilvēki parasti ir laimīgi tad, kad viss kaut kādā veidā nav safukāts līdz pilnīgam krematorijas stāvoklim
tomēr tas ir taču ir vairāku cilvēku projekts, kurā katrs no scenārista un aktieriem līdz operatoram un režisoram var kļūt par fakapa varoni, thhh

bet par kinoscenārija uzbūves galveno un visvisssvarīgāko principu ahujenna kruta pastāsta mums a molčanovs
viņš raksta, ka galvenā filma, kas visbūtiskāk raksturo lietas, ir laikam angļu daudzēriju multseriāls "80 dienās apkārt zemesledoi", nu atceraties, kur misters fikss un vēl viņa plāns

tad, lūk, tur katras sērijas sākumā fileass fogs saka savam palīgam paspartu, lai viņš paņem līdzi kaut kādas trīs lietas - nu tur lauru lapu, kniepadatu kastīti un tualetes papīra rulonu, piemēram
katru sēriju ļautais protagonists fikss liek viņam ceļā kaut kādus šķēršļus, un katru sēriju fogs ar šo trīs priekšmetu palīdzību atrisina šīs problēmas
taču pats galvenais, ka katrā sērijas sākumā skatītājs domā - A KO VIŅŠ, BĻE, TAGAD DARĪS AR TO KAKAINO TUALTES PAPĪRA RULONU?
tāda, vot, susuri ir mūsdienu kinouzbūves pamatideja

nu un tur vēl daudz kas būtisks
ka normālu dialogu var uzrakstīt faktiski jebkurš tups mudaks, bet, lūk, lai izkārtotu darbību un tās motivāciju filmā jau jābūt krutam pacanam, a lai uztaisītu labu atsevišķu kadru, scēnu, epizodi - profesionālim un ģēnijam, tāpēc, ka kino valoda ir nevis bazarēšanā, bet tieši darbība, un visas labākās ainas pasaules kinovēsturē ir bez vārdiem, etc