Viena nakts Ņujorkā turpat vai kinofilmas "Across The Universe" tīneidžeriskajā noskaņā, no bāra līdz bāram, no kluba līdz trotuāram. Vienīgais, "bītlu" vietā te nepārtraukti skan tāds vietējais indie, kuru, šķiet, Centrālajā parkā par prieku visiem spēlē 24 stundas diennaktī, bet puikas lomu ir uzņēmies Maikls Kera,džeks no "Juno" - domāju, viņam tagad arī tuvākos piecus gadus būs raksturlomas, kurā galvenais varonis ir ieinteresēts tikai kādā vienā specifiskā lietā, piemŗam, šinšillu audzēšanas procesos Kenijā vai arī gumijas zābakos; pret visu pārējo Maikls izturas apātiski. Ar gariem zobiem ļaut pēdējās divās filmās sevi pierunāt uz amūriem Ellenai Peidžai un Ketai Deningsai - teicams karjeras sākums.

Lai arī "nebeidzamajā pleilistē" daudz kas ir aiz matiem pievilkts (jauniešu nesaprātība visā krāšņumā!), forši taču, ālēšanās apokārt visu nakti pa pilsētu ar un bez spēkratu palīdzības, žvačkas kults, "es nekad vairs nedzeršu" sešos no rīta un pišanās studijā ar ieslēgtiem mikrofoniem, kur kādreiz rakstījās "Rolling Stones", ilgie strīdi par to, vai "Shit Sandwich" ir grupai piemērotāks nosaukums par "Balls Going Deep", es kaut ko vēl aizmirsu? Mēs te priecājamies par katru momentu, kas ļauj mums uz mirkli atgūt ugārā padirsto jaunību!

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. / afigkino