nezinu, varētu tagad rakstīt atčotu par ultrasociālo kino, vai arī par to, ka Maika Lī filmas ir jāpatērē nevis kā pārtika, bet gan jāieelpo kā gaiss (skābeklis sirdī, slāpeklis galvā), par visām tām dzīves pārvērtībām un vēl to, ka dažiem labiem sariešas acīs skatoties "madisonas tilta apgabalu" finālscēnu, kurā īstvuds aizbrauc projām no merilas strīpas - man acīs bija asaras, kad aizbrauca projām instruktora automašīna, ka neviens jau neprot labāk pastāstīt par cilvēkiem kā maiks lī, pat ne bārnss savā literatūras grāmatā "love,etc", etc, etc
happpy-go-lucky ir vislabākā, skaistākā un gudrākā filma, kuru esmu redzējis 2008-jā. punkts.