Noskatījos Reqiem For The Dream
Negribās kaut kā "novērtēt" šo pasākumu. Tipa "Dancer Of The Dark Sugar Free". Vispareizākais būtu pirmās pusstundas laikā nekavējoties aizmigt, jo filma ir no sērijas NewYorkTales - lieta, ko uzreiz tā nesaprast. Filma, kas sastāv no vairākām sliktām filmām un tikpat sliktiem videoklipiem, laikam beigās izrādās laba filma - matemātisks piegājiens. Kaut arī ir aizdomas, ka daudzus aizrauj dragu lietošanas politkorektā estētika. Man savukārt patika Chronos Quartet lietas un moments, kurā māmuķis (baigi kruta aktierspēle Ellenai Bārstinai) cieši raugās ekrānā. Raugās tā, ka rodas iespaids, ka viņa skatās uz tevi. Scary, jāsaka.

Visu sabeidz nenormāli sliktais scenārijs. Tas pats "Fight Club" varēja iztikt bez visādām vizuālām izdarībām - Finčeram pietiek prāta vienkārši normāli ekranizēt fenomenālo Palanaka grāmatu. RFTD varoņi (izņemot māmuķa gadījumu, protams) pļurkst savus "yeah, baby" kā roboti, pie tam ar laiku atnāk apjausma, ka ar to viņi vēlas kaut ko pateikt. Tas neizdodas, sorrī.

Vē filmai ir newyorktales piemītošais vieglums, piemēram, veči aiziet cietumā bezmaz aiz neko darīt, utt.