runājot par daniēlu stīlu, a kādiem priekšnoteikumiem jābūt, lai uzrakstītu labu dāmu romānu, kādām ir jābūt sižeta pamatlīnijām
laikam, lai ir romantiskais džeks, kas saka daudz komplimentus, un ar kuru it kā huhri muhri, a tad uzrodas tāds dēmoniskāks pragmatiķis
un viņi trijatā dejo Ballē un skatās viens otram daudznozīmīgi acīs
un džeki vēl strīdas par galveno varoni
un galvenā varone veic Neprātīgu Rīcību
te Bauda Svētlaimi sveču gaismā, te Lauž Rokas izmisumā
nu kaut kaut kā tā

a nevar tādu dāmu romānu uzrakstīt, kur, lūk, vispirms ir džeks, totāls mudaks, vazājas kaut kur dzerdams apkārt nedēļām, bet kad pēkšņi atklīst, dāmai ļimst kājas
un izvēle it kā ir izdarīta, a tad uzrodas viņa sāncensis - vēl jobanāks mudaks, toties zin vārdu "narcisisms" un, tipa, tāds kā intelektuālis
nu un viņi īpaši nestrīdas savā starpā, vairāk lieto dzērienus un apspriež, kā sadalīt liliju kristālu rozāliju (plāns uz tuvāko pusotru gadu), kā arī par jaunāko bēemvē pasaulē
par svētlaimi, nenomaksāto elektrību un salauztajām rokām it kā būtu skaidrs, bet kā šeit iepīt Balli un Neprātīgo Rīcību jādomā

ar nl nesen apspriedām, ka sakarā ar iestājušos psiholoģisko briedumu no jaunības fiziski prasīgākajām sporta aktivitātēm varētu pievērsties kaut kam mierīgākam, piemēram, golfam

kolēga jautā, a kādas tur prasības no cilvēka golfā
saku, nu, tas ir tāds patērētāju sabiedrības sporta veids, sākumā ir jāizvēlas kļuška no ikeas kataloga. vot, man visa kataloga nav, iron-3 vietā kaut kur ir wood-1 ar uzrakstu meistars, notīts attiecīgās vietās ar izoleni, a tālāk viss kā parasti - ja neredzi tuvumā bedri, hujārī ar atvēzienu no zilās līnijas viņas virzienā pēc iespējams spēcīgāk
nu un tad cilvēki sakrāmē piknika grozus, sēžas auģikā un vālē kaut kur uz to rajonu, lai turpinātu

tur ir plašumi vajadzīgi, prātīgi spriež nl. a kā tad ar minigolfu
minigolfs, saku, domāts tiem, kam auģika nav

tālāk spriedām par pārējām ekipējuma īpatnībām. secinājām, ka obligāta ir nepieciešama veste un kepons, tie, kas spēlē polo kreklos, nav nekādi golferi, bet vispār hz kas. vēl ir nepieciešamas getras, un ņemot vērā mūsu teritoriālās īpatnības - gumijas zābaki.
vārdsakot, perspektīvi tas viss uz vecumdienām izskatās

nesen te vienam kreisi emocionālam biedram iz ārvalstīm stāstīju par ukrainas situāciju
vispār jau ir jātiek kaut kā galā ar franču komunistu dīvānu ultrām, kas maršē pa ielām ar staļina un putina portreitiem, intensīvi lasot avīzi guardian; nav brīnums, ka no viņiem sprāgst jau nost pat msjē godārs
kas ir apbrīnojamākais, jaunākās antifa tendences mūsdienās sākušas iet kopā ar tupu antisemītismu, kas acīmredzot ir jaunās antimperiālisma doktrīnas pamatiem (līdzīgi kā tierm pašiem frančiem sūrais un nežēlīgais nacionālisms izpaužas tikpat tupā jautājumā, ko viņu fudbola izlasē dara tumšādainie atlēti)

skiadroju par dream of ussr uz tā paša millenārisma pamata (es par to jau rakstīju), uz kā balstās kristietība
lai labāk saprastu, kas ir padomju sociālisti un vispasaules pseidoantiimperiālisti

tātad, iedomāsimies kaut kādas bordo provinces nomalē mazu pilsētiņu, kurā daļa iedzīvotāju tic labākai dzīvei ar konkrētu triumfālu noslēgumu, un vienīgi ar to arī atšķiras no pārējā pleba. svētdienās aiziet uz baznīcu, ved mierīgu dzīvesveidu, pļauj mauriņus un aicina laikabiedrus nedrātēties uz ielām, bet padomāt arī vienam par otru dažreiz
tajā pašā laikā iedomāsimies uz visu galvu slimu redneku sektu kaut kur arizonas nomalē, kas ir okupējusi namu, sagrābusi ķīlniekus, no izdauzītajiem logiem ārā rēgojas automāti, bet pagrabā atrodas gāzes baloni, kurus, ja vajadzēs, atgriezīs noteiktajā laikā, lai jau visi kopā aizdotos uz labākiem medību laukiem
"toties stavridas konservs uz visiem viens!", sociālās līdztiesības vārdā ķīlniekus mierina sektantu vadonis

apkārt namam sapulcējušies nedaudz ahujevšie federālie aģenti, kas nesaprot, ko darīt
tikmēr bordo provincē iedzīvotājiem vienkārši lūzt sirds. "brālīši!", viņi pārdzīvo par sektantiem, "turieties!". viņi taču arī kakbe kristieši, nu ko tur, jāturas kopā. pēc pārdzīvojumiem un mācītāja runas bordo pārstāvji iet tālāk pļaut mauriņus, a aiznaglotajā namā svētki - atvests tualetes papīrs. viņi jau ir gatavi mirt par ideju, iznākums tāpat visiem būs viens, pie tam nekas īpaši cits neatliek

kad pēc 50 gadiem dēļ neuzmanīgas apiešanās ar tiem pašiem gāzes baloniem gaisā uzlido pagrabs, izspridzinot vienu no sienām, ķīlnieki beidzot izmūk ārā, lai ārpusē sāktu jaunu cilvēka cienīgu dzīvi. ne visiem tas, protams, izdodas, daži ar stokholmas sindromu māktie ir nedaudz apdulluši no zilajām debesīm un zaļajām pļavām, ar prieku atceroties, ka ar ierasto skoču un rokudzelžiem bija kaut kā stabilāka sajūta.
fedrālie aģenti izklīst pa mājām, viņu misija ir tā kā beigusies. tikmēr teroristi anāli aizbarikādējas vēl drošāk un domā, ko darīt tālāk. tai sektantu daļai, kas sāk arī apsvērt karjeras turpinājumu kādos citos apstākļos, tiek laipni paskaidrots, ka aģenti vēl dežūrējot ar raķetēm pie sētas durvīm, pie tam viņi viens otru drātējot pakaļā un droši vien arī viņus izdrātēs. ticība šai informācijai svārstās
bordo provincē tikmēr pārdzīvo jau līdz elegantam sirmumam matos par drausmīgo bezdievju morālo uzvaru    

kad vēl pēc desmit gadiem no pagraba drupām pēkšņi sāk rāpties ārā pēdējais no ķīlniekiem žovta-blakitnos pantalonos, nav brīnums, ka viņi bezmaz pirmie atskrien ar mēģinājumu iespārdīt viņu atpakaļ. jo ticība par visu svarīgāka.

kamēr jūs tur tarantīno un aronofskus, es tikmēr apbrīnoju k/f sacīkstes pa vertikāli
gaftam tur brīnišķīga likumpārkāpēja degradācija
un vispār lielisks labā un ļaunā attēlojums - mjagkovs kā vienmēr kautrīgi ar puķītēm, a gafts savu sievieti uzreiz gāž vēkšpēdus gultā; mjagkovs dzer malku šampanieša, kamēr gafts uzreiz litru spirta; mjagkovam inteliģentas raga brilles, gaftam draudīgi melni ādas cimdi; tas viss apliecina milicijas humānisma uzvaru pār noziedzīgo pasauli arī morālajā sfērā
kaut arī abi uzvalkos un ļoti noguruši kā varoņi k/f the heat