ar nl nesen apspriedām, ka sakarā ar iestājušos psiholoģisko briedumu no jaunības fiziski prasīgākajām sporta aktivitātēm varētu pievērsties kaut kam mierīgākam, piemēram, golfam

kolēga jautā, a kādas tur prasības no cilvēka golfā
saku, nu, tas ir tāds patērētāju sabiedrības sporta veids, sākumā ir jāizvēlas kļuška no ikeas kataloga. vot, man visa kataloga nav, iron-3 vietā kaut kur ir wood-1 ar uzrakstu meistars, notīts attiecīgās vietās ar izoleni, a tālāk viss kā parasti - ja neredzi tuvumā bedri, hujārī ar atvēzienu no zilās līnijas viņas virzienā pēc iespējams spēcīgāk
nu un tad cilvēki sakrāmē piknika grozus, sēžas auģikā un vālē kaut kur uz to rajonu, lai turpinātu

tur ir plašumi vajadzīgi, prātīgi spriež nl. a kā tad ar minigolfu
minigolfs, saku, domāts tiem, kam auģika nav

tālāk spriedām par pārējām ekipējuma īpatnībām. secinājām, ka obligāta ir nepieciešama veste un kepons, tie, kas spēlē polo kreklos, nav nekādi golferi, bet vispār hz kas. vēl ir nepieciešamas getras, un ņemot vērā mūsu teritoriālās īpatnības - gumijas zābaki.
vārdsakot, perspektīvi tas viss uz vecumdienām izskatās