mako
Reiz Mako pagalmam nolēma uzbrukt Lielupes pirāti. Pirātu bija samērā maz, taču tie bija apņēmīgi un turēja dunčus zobos kā paši nelabie. Viņi vēl nebija izlēmuši, ko laupīt - ledusskapi, logu stiklus vai pašus iemītniekus, tādēļ Mako pagalmā tie ieradās emocionālas diskusijas karstumā.
- Nodedzinam šķūni, nozogam skursteni!, aģitēja viens pirāts.
- Atslēdzam elektrību, noindējam suni, oponēja otrs.
Viņi turpināja strīdēties pat tad, kad pats namejs ieradās sētā ar motorzāģi rokās, un sāka metodiski likvidēt dažādas iebrucēju ķermeņu daļas.
- Noliksim granātu uz lieveņa!, sacīja pirāts brīdī, kad Mako viņam nozāģēja kreiso kāju.
- Neaizmirsti savākt diskus!, auroja pirātu kaptenis, miermīlīgi šķiroties no galvas.
- Tev ir jāpiekrīt mūsu noteikumiem!, centās pārliecināt pēdējais iebrucējs, raugoties, kā Mako uz kaut kurieni nes burku ar napalmu.

- Rutīna mani nogalina, vēlāk vakarā žēlojās Mako policijas inspektoram Lācim.