houmsvīthoum

ieraksts par tēmu, kuru sapratīs ja nu tikai polkovnik vai rasbainieks, jo mums te arī laikam tas jau ir asinīs, thhh
par dženisu veiliju
nē, nu jūs iespējams nezinat, ka man samērā dziļi riebjas visādi "varam spēlēt nirvanas dziesmas tango stilā, prikoļna, a?", riebjas visādi novelle vože, izsauc vēmienu grupa apokaliptika, ienīstu stilizācijas, 99,9% kaveru, 99,9% remiksu....

bet šis taču dženisai ir tiešām tāds stāsts par dzīvi, nevis fengērlisms kautkāds - lūk, ir tā cilvēkam un viss
viena pati pārdziedāja gada laikā visas the smiths dziesmas, visus instrumentus ar balsi, ar visām fintikļuškām (un autentiskiem bekgraunda trokšņiem "last night i dreamt...."!!!)
tas, draugi, nav tā, ka "izraisa cieņu" un " re, kā viņa māk" (kā ar balsi var panākt stiepto gičas skaņu "how soon is now' man arī smadzenes atsakās saprast)
visa superkrutā viena cilvēka akapellas ķīmija šajā gadījumā - tas ir nenormāli ahujenna
nenormāli ahujenna, tirpas skrien pār muguru

katru dziesmu klausies kā kvestu - ko viņa būs izdomājusi
nu tur pat nevis izdomājusi, bet how she feels about it
un kāda girl afraid kruta

no keitas bušas bio

In 1978, at age 19, she topped the UK Singles Chart for four weeks with her debut single "Wuthering Heights," becoming the first woman to have a UK number-one with a self-written song. She was also the most photographed woman in the United Kingdom the following year.

mēģinu tagad iedomāties, kura vēl sieviete pēc 1978-ā varētu būt UK number-one with a self-written song, varbūt blondie? a varbūt m.i.a.? (ups, nea, paper planes ne tuvu nebija tam)