labrīt, lai skan auksta dziesma par krā-krā
(meitenēm šis nezkāpēc ļoti patīk)

Abstrahēties neizdodas. Pārāk dziļi jau oriģināls ir iesēdies. Ja Sorokina postmodernistiskajā grāmatā Staļins var mierīgi seksuāli interkursēt ar Hruščovu, tad Bērtona filmā atkāpēs no Lūisa Kerola vēsturiskajām normām izskatās diezgan drausmīgi. Nu, labi, ja tā būtu tāda vienkārša konfrontācija: fentezī sižets pret sapņu loģiku, skābi krāsainā diskotēka ar visu "ilustratora" paleti pret melnbaltajiem šaha lauciņiem, Žanna D'Arka pret "Dzelteno Pastnieku" 1984.gada albumu, taču kur nu. Ja patiešām mēgina uztvert kinoversiju no kaut kāda mazbudžeta fentezī pozīcijām, viss paliek vēl sliktāk un izskatās, atvainojos, kā sliktas Nīla Geimana grāmatas slikts ekranizējums, bet tas vēl pagaidām dabā nav piedzīvots - kaut vai "Stardust" atšķirībā no pacienta ir kā minimums aizraujošs darbs.

Nu un vēl miljons jautājumu. Kur palikušas animācijas sīkās, bet lieliskās detaļas (kā "Corpse Bride", etc), kuru trūkuma rezultātā fantāzijas lidojums kļūst nevis par nevis kino, bet kaut kādu internetu flešu? Tādus personāžus, kā ir attēlots Susuriņš, Disnejā jau nezīmē vairs gadus divdesmit - kur skatās priekšniecība; tādi sižeta megapavērsieni kā Bandersnača piejaucēšana izsauc zobu sāpes pat "Dreamworks" studijā. Toties fināls bezmaz nosperts no manas pasaulē mīļākās elektriskās spēles "Planescape: Torment". Reinkarnācijas, my ass. Un galīgi, galīgi garlaicīgi. Atliek tikai printēt skrīnšotus un likt pie sienas.

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino 

Londonas mafiozās pagrīdes boss Harolds Šands (B.Hoskinss), kura bizness grozās ap kazino, nodokļiem un nekustamo īpašumu, jau priekšlaicīgi sāk gatavoties 1988.gada Olimpiskajām spēlēm, kurām būtu jānotiek Anglijas galvaspilsētā, un kopā ar savu dzīvesbiedreni Viktoriju (H.Mirrena) mēģina uz savas glaunās ekonomiskās guļbaļķu jahtas pierunāt amerikāņu investorus ieguldīties daudzsološā sporta kompleksā. Diemžēl jankiji ir nedaudz satraukušies par britu biznesmeņa reputāciju, bet kad Šanda apkārtnē sāk masveidā doties pa skuju taku bosam tuvie cilvēki, draugi un darbinieki - apsvērt sadarbības lietderīgumu. Pats Šands kā traks suns dzen pēdas nesaprotamajiem nelabvēļiem, pratina saldētas gaļas noliktavā kaut minimāli aizdomās turamos un nikni šķaida savā plaukstā visija glāzes.

Britu galvenā gangsterfilma atšķirībā no glancētās bondiānas vai "stilīgā" Gaja Ričija darbojas ar tām pašām metodēm, kuras vairāk balstās uz viņu temperamentu, nekā uz režijas brīnumiem (Makenzija karjera pēc tam aizgāja pa burbuli), tāds pats gars valda arī man tik ļoti mīļajās pēdējo pāris gadu filmās "London To Brighton" un triloģijā "red Riding". Atmetot jebkādu iespējamo morāli, te no ekrāna lien ārā brutāls spēks; salīdzināt, teiksim, Kopolas "Krusttēvu" ar "Ilgo piektdienu" būtu tas pats, kas salīdzināt eklēru ar rupjmaizi, speķi un tādiem sīpoliem, pie kuriem asaras no acīm sprāgst ārā, un uz pieres izspiežas sviedru lāses. Teicama mūzika, lielisks Hoskinss, dialogi kā zālāja pļāvējs, obligāts kino.

in 2010 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ cult

Režisora Baumbaha filmā dramatiskais aktieris Bens Stillers spēlē cilvēku, kas no psihiatriskās slimnīcas ir atbraucis sanaglot brāļa sunim jaunu būdu, taču pārsvarā pavada laiku mizantropijas lēkmēs. Nīgrā galdnieka retās ķermeņa kustības tiek pārsvarā veltītas sirdi plosošu kļauzu rakstīšanai dažādām varas iestādēm un korporācijām aptuveni par tēmu "kāpēc taksometros nav siltinātas grīdas", nogurums no dzīves neļauj Grījnbergam pat normāli iedzert vai pārgulēt ar brāļa mājkalpotāju, pēdējie spēki aiziet bezspēcīgā riebumā aplūkojot baseinā plunčājošos kaimiņus, dziedošos oficiantus un pavisam aptaurēto padomju jaunatni. Režisora un scenārista Baumbaha, kurš ikdienā mēdz šo to rakstīt Vesam Andersonam, samērā oriģinālais mēģinājums parādīt saules, mēnss, zemes un debesu nogurdināto paaudzi ir samērā precīzs - ja mērķis bija par tādu pašu dārzeni padarīt arī skatītāju, tad uzdevums ir izpildīts godam. 

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino 

Sekojot Linča ģimenes piemēram, te mums vēl viena ultrarežisora atvase aiziet tētuka amata pēdās - šoreiz alkoholiķu bandu paviljonā var komandēt Ridlija Skota pirmdzimtā. Stāsts par elitāru meiteņu skolu uz salas (pieskaitot Shutter Island, Ten Little Indians, Lostu, kino ar dekapriju, Robinsonu Krūzo un Airtonu Sennu sanāktu iespaidīgs arhipelāgs), kurā skolotāju ir vairāk nekā skolnieču, mums sola kaut ko līdzīgu Valērijas Gajas Germānikas aristokrātiskajai versijai. Vismaz paaudžu atšķirības ir jūtamas - konservatīvās Misis Skolmeistares, kuras ar lineālu pa pirkstiem, tīneidžeres, kuras nesaprot, ko pašas grib, ja vien tas nav saistīts ar saldumiem vai tramplīnlēkšanu, 30-gadīga demokrātiskā pedagoģe ar elegantu cepuri, cigareti lūpu kaktiņā un droši vien Virdžīnijas Vulfas kopotajiem rakstiem zem spilvena.

Kaut arī savā debijas pilnmetrāžā Skota pārsvarā ir likusi uzsvaru nevis uz tarakānu kultivēšanu galvā, bet gan to izskaušanu no filmas (noteikti tētuks samācījis, meitiņ, uzņem normālu profesionālu filmu, un tad jau tev iedos naudu vampīriem, zemūdenēm un eksplozijām), sanācis ir nevis sausi un askētiski, bet gan valdzinoši un apburoši. Ir neapšaubāmi talantīgi momenti, kas vienkārši dzirkstī - teiksim, visās šajās dāmu attiecības ātri nonivelējas sociālais statuss, kā arī visi pārējie statusi, un pasākums aiziet tādā universālu izteicienu varā, kur paliek tikai darbības un reakcijas. Visa galvenā drāma (saistīta ar galveno varoņu bekgraundu) ietilpst kādās pārdesmit sekundēs, trīs aprautās frāzēs, un piecās vēstuļu rindiņās. Galvenā labā varone jau no pirmās minūtes staigā apkārt ar kaklā pakārtu pretastmas inhalatoru, kas jums nav bise pie teātra skatuves sienas, bet gan jau pavisam pilnvērtīgs ložmetējs. Ar grūtībām var saprast, kāda ir šī dramatiskā paņēmiena motivācija. Un, jā, filma pēc bestsellera, scenāriju rakstījuši literārie nēģeri, taču arī Džordana ir malacis. Viens no gada patīkamākajiem pārsteigumiem.  

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. +  / afigkino  

Poll #17385 kdgkaduyrtu5e6
Open to: All, results viewable to: All

Vai tev ir velosipēdista apliecība?

( ģimenes pavardam )

te jim piespēlēja ideju tematiskai izklaidei
how to fuck astral galadriel un citi zvēri

ejiet vien uz alu, esiņ
te izskatās, ka īpaši manām vajadzībām ir atvēruši speciālu vietu :)