par dvižuhu vēl
te un te
vislabākais dvižuhā ir tas, ka tur cilvēki ļoti labi saprot viens otra domu gājienus
visas memes rada tieši dvižuha
tas viss ir vēl krutāk par masonu sazvērestībām un atomieročiem

vispār, es sapņoju latvijā uztaisīt tik krutu preses izdevumu, kāda ir "afiša"
ja izdotos salikt kopā afišas un edge idejas, we would fuck anything
vienkārši pie mums ir ļoti maz ir cilvēku, kas prot pa īstam kruta rakstīt, a tur taču pat nekāda izglītība nav vajadzīga (izņemot valodu, kur es pats dažreiz šaušalīgi kliboju), tur tikai dzīvība un atvērts prāts
a tā, nekas nedavelk līdz pat esquire fiškām, lai arī cik reklāmnožēlojams šis žurnāls nebūtu

nezinu, kāda jums tur pasaules ekonomikas krīze, bet vietējā biržā blakus bērnudārzam talamors ir atkal nokrities 10 Ls/litrā

a vēl var kāds paskaidrot, par ko vakardien bija cibā karš?
es lasīju kaut kādus saistītos potsus, bet tā arī neko nesapratu

šī dziesma vienmēr ir bijusi labs antidepresants

Poll #14804 dsgdsg
Open to: All, results viewable to: All

Kurš ir krutāks (nejautājiet, kāpēc)?

( tomēr pizģec viņam tās galvas un ķermeņa proporcijas :) )

Reiz Wowow noprecēja sev smuku sievu, nevis vienkāršu, bet ļoti prasīgu - tā un tā, bet lai ģimenes dzīve notiktu cilvēku nepazemojošos apstākļos. Tad nu Wowow nolēma Dziļmeža stūrī, kur viņš līdz tam laikam mitinājās, ierīkot eiroremontu. Pasūtīja divus baobabus no Zanzibāras, četras palmas no Kalifornijas un pats personiski noflīzēja strautam visu dibenu, lai zivis varētu spoguļoties un brīnīties, bet laulātajai draudzenei potīte neiestigtu dubļos.
Ataicināja pat strādniekus - Vilku un Lāci, kuriem pēc idejas bija jānokrāso vietējais ozols gaišzilā krāsā, taču remontdarbinieki jau pirmajā vakarā sāka dūšīgi plītēt, dziedāt dziesmas un zvanīt Vārnai, tādēļ dusmīgais Wowow nākamajā dienā patrieca abus no darbavietas, un pieslēdza eiroremontdarbiem Ezi. Ezis, ieraudzījis palmas un noflīzēto strautu, tā pārbijās, ka palīda zem savām adatām un tur guļ vēl šobaltdien, bet laulātā draudzene Wowow zāģē, zāģē un zāģē!

Reiz Pinjons sēdēja savās mājās, domāja, domāja un izdomāja tādu lietu - ka "Ātrā palīdzība" tikai vienu vienīgu stresu uzdzen, slimnieks guļ, vaid, bet visi skraida apkārt, zvana radiniekiem, kurš vāra siltu ūdeni, kurš vispār meklē testamentu. Tādēļ viņš nolēma ieviest pavisam jaunu servisu - "Lēno palīdzību", noīrēja divas automašīnas, nopirka vēl divus mobilos tālruņus, un pats atbildēja uz visiem zvaniem.
Lūk, zvana nelaimīga tantiņa:
- Labdien, man sāp kāja, bet varbūt arī galva, mirstu nost, palīdziet!
- Ļoti labi, atbild Pinjons, pēc divām nedēļām mēs atbrauksim sakarā ar kāju, pēc trijām ar galvu. Gaidiet!
Un patiešām taču atbrauc arī pēc divām nedēļām, a tur tantukam kāja ar galvu jau ir pārgājusi, bet sāp deguns, taču deguna sakarā jāizdara jauns pieprasījums, un "Lēnā palīdzība" būs klāt tikai pēc diviem mēnešiem.
Tā rezultātā pilsētā tagad visi ir šaušalīgi ilgdzīvotāji, dzīvo līdz pat 120 gadiem, bet ziņkāres mocītais sētnieks Pēteris vispār ir noskaņots gaidīt, kad Pinjons pēc divarpus gadiem atbrauks paklausīties, kā viņam burkšķ kuņģis.

Kādu pavasara rītu Dziļmežā ieradās uzvalkā un kaklasaitē tērpies televīzijas pārstāvis Brookings, kurš megafonā skaļi paziņoja, ka tagad rīkos vietējo realitātes šovu, lai nāk un piesakās, kas grib. Pieteicās, protams, visi, kam nebija slinkums, pat Odze izlīda no purva un aizpildīja anketu. Brookings telešovā trīs dienas gudroja visiem dalībniekiem palamas: Vilks bija, saprotams, Pelēcis, Lācis bija Resnais, Odze bija Marlēna un Zaķis bija Žiperis. Jau pirmajā dienā, ielaisti slēgtā tipa stigā ar telekamerām visapkārt, no ikdienas rutīnas pārgurušie zvēri nekavējoties pārlaimīgi aizmiga, Lācis vispār nolikās migā uz četriem mēnešiem.
Reizi pa reizei kāds tika pamodināts, lai atbildētu uz Jautājumiem vai arī saņemtu pārtiku, taču visumā šovs noritēja samērā mierīgi.
Vienīgais, kas nepieteicās atrakcijām, bija Zīlīte, jo kādam taču bija arī jābalso par mīļākajiem personāžiem, tādēļ viņa kā vienīgā skatītāja arī saņēma visas aktīvākā balsotāja balvas, viss zars bija aizkrauts ar IKEA mēbelēm, televizoriem, ledusskapjiem un mikroviļņu krāsnīm. Bet šovā uzvarēja, protams, Lācis, kurš ne ar vienu nestrīdējās, bija visumā pozitīvs un automātiski tika pārtransformēts uz realitātes šova sīkvelu.

Reiz Peacemaker sēdēja upes krastā un tripoja kopā ar Krokodilu. Peacemaker tripoja tāpēc, ka jātripo, bet Krokodils tripoja tāpēc, ka viņš, lūk, tā pa dzīvi visu laiku tripo.
Viņi sēdēja, klusēja, un pēkšņi Krokodilam skābe ielika galvā.
- Klau!, viņš jautāja, - Kāpēc tev ir tāds vārds, Pīsmeikers? Pīsmeikers Kalniņš?

Kādu dienu Tante gatavojās savam kārtējam banketam izcept viltotā zaķa kotleti, taču nebija īsti skaidrs, kur lai izrauj viltoto zaķi. Kā viņai izstāstīja pazīstams vēsturnieks, Otrā pasaules kara laikā pie partizāniem nokļuvušais Vilks reiz esot izlicies par Zaķi, bet tas viss bija ļoti neskaidrs un miglā tīts. Tomēr Tante, kuru apkārtnē pazina kā ļoti neatlaidīgu personu, nelikās mierā:
- Gribu visu zināt par viltoto zaķi! Atveriet čekas maisus! Spīdziniet diplomātus!, viņa klausulē vēstīja kaut kādam Ārlietu ministrijas atašejam. A atašejs neko padarīt nevar, jo Tante arī pie viņiem rīko banketus, un tas ir daudz svarīgāk par visām starptautiskajām attiecībām.
Noskaidrojās, ka viss saistībā ar minēto personu ir ļoti aizšifrēts: Vilks, kas izlikās par Zaķi nav nekāds Vilks, bet gan Nīlzirgs, kurš 1953.gadā aizbēga uz Argentīnu, kur pārtapa par Varānu, bet ar Iguānas pasi, 1967. gadā gāza valdību Salvadorā jau kā Antilope, 1982.gadā atsūtījis humanitāro palīdzību uz Dziļmežu kā Strauss. Un nekādu tālāko ziņu.
Tante nospļāvās, samala gaļasmašīnā trīs cīsiņus kopā ar avīzi "5 minūtes", bet rūgtums un neizsapņots sapnis sirdī palika.

un tomēr
"Viesturs Kairišs sarakstījis, manā skatījumā, vislabāko desmitgades kino recenziju — par korejieša Kim Ki Duka filmām reiz eksistējošā portālā www.filmas.lv un iemesliem, kuri šo režisoru padarījuši par nožēlojamu sava personīgā stila ekspluatācijas upuri, līdzīgi Kusturicam, Tarantīno"
no šejienes

labi tur, kairišs, bet ja normāls KINOKRITIĶIS sāk runāt par to, ka tarantino kaut ko atgremojas (šādi uzskati ir piedodami kazuāļiem, bet ne profiem)
nē, vot, tarantino, kura "kill bill" atšķirībā no reigadasa tomēr visa pasaule vēl atcerēsies 10 gadus pēc tam, un visas šīs runas par "sava stila ekspluatāciju" (a kā stils tādā gadījumā būtu jāekspluatē, reigadasa, vai :)) liek man domāt par the end of NN&DR era, viņi paši lieliski zin, cik kventins ir bijis nozīmīgs holivudai režisors pēdējos padsmit gadus, bet vienalga kā tādi bērni uzvedas

un par kim ki duku, tā jau vispār ir diagnoze. tieši ar viņu saistās ne jau paša korejiešu režisora, bet gan kinokritikas kā tādas krīze. es īsumā vienkārši izstāstīšu visu šo storiju. sākumā bija simtiem kazuālo kinokritiķu, kas runāja par to, cik bezgala oriģināls un no pārējās pasaules atšķirīgs šis režisors ir. a pēc tam uzradās kritiķi, kas kaut cik rubī fišku āzijas kino, kuri konstatēja, ka vairums sižetu ta ir samērā nopizģīti no āzijas kinoklasikas, no tai miņ laņa vispār viss "tukšais nams", un sāka apvainot kim ki duku, ka nekāds megaoriģinālais režisors viņš nemaz nav. tikai visa šī polēmika jau ir ar iepriekšējo kinokritiku, nevis pašu režisoru, uz ko norādīja vēl pabīdītākie kinokritiķi.
un es kaut kā neticu, ka NN visus šos brīnišķīgos faktus nezin, viņš tos zin daudz labāk par mani.