tante
Kādu dienu Tante gatavojās savam kārtējam banketam izcept viltotā zaķa kotleti, taču nebija īsti skaidrs, kur lai izrauj viltoto zaķi. Kā viņai izstāstīja pazīstams vēsturnieks, Otrā pasaules kara laikā pie partizāniem nokļuvušais Vilks reiz esot izlicies par Zaķi, bet tas viss bija ļoti neskaidrs un miglā tīts. Tomēr Tante, kuru apkārtnē pazina kā ļoti neatlaidīgu personu, nelikās mierā:
- Gribu visu zināt par viltoto zaķi! Atveriet čekas maisus! Spīdziniet diplomātus!, viņa klausulē vēstīja kaut kādam Ārlietu ministrijas atašejam. A atašejs neko padarīt nevar, jo Tante arī pie viņiem rīko banketus, un tas ir daudz svarīgāk par visām starptautiskajām attiecībām.
Noskaidrojās, ka viss saistībā ar minēto personu ir ļoti aizšifrēts: Vilks, kas izlikās par Zaķi nav nekāds Vilks, bet gan Nīlzirgs, kurš 1953.gadā aizbēga uz Argentīnu, kur pārtapa par Varānu, bet ar Iguānas pasi, 1967. gadā gāza valdību Salvadorā jau kā Antilope, 1982.gadā atsūtījis humanitāro palīdzību uz Dziļmežu kā Strauss. Un nekādu tālāko ziņu.
Tante nospļāvās, samala gaļasmašīnā trīs cīsiņus kopā ar avīzi "5 minūtes", bet rūgtums un neizsapņots sapnis sirdī palika.