brookings
Kādu pavasara rītu Dziļmežā ieradās uzvalkā un kaklasaitē tērpies televīzijas pārstāvis Brookings, kurš megafonā skaļi paziņoja, ka tagad rīkos vietējo realitātes šovu, lai nāk un piesakās, kas grib. Pieteicās, protams, visi, kam nebija slinkums, pat Odze izlīda no purva un aizpildīja anketu. Brookings telešovā trīs dienas gudroja visiem dalībniekiem palamas: Vilks bija, saprotams, Pelēcis, Lācis bija Resnais, Odze bija Marlēna un Zaķis bija Žiperis. Jau pirmajā dienā, ielaisti slēgtā tipa stigā ar telekamerām visapkārt, no ikdienas rutīnas pārgurušie zvēri nekavējoties pārlaimīgi aizmiga, Lācis vispār nolikās migā uz četriem mēnešiem.
Reizi pa reizei kāds tika pamodināts, lai atbildētu uz Jautājumiem vai arī saņemtu pārtiku, taču visumā šovs noritēja samērā mierīgi.
Vienīgais, kas nepieteicās atrakcijām, bija Zīlīte, jo kādam taču bija arī jābalso par mīļākajiem personāžiem, tādēļ viņa kā vienīgā skatītāja arī saņēma visas aktīvākā balsotāja balvas, viss zars bija aizkrauts ar IKEA mēbelēm, televizoriem, ledusskapjiem un mikroviļņu krāsnīm. Bet šovā uzvarēja, protams, Lācis, kurš ne ar vienu nestrīdējās, bija visumā pozitīvs un automātiski tika pārtransformēts uz realitātes šova sīkvelu.