Aizmāršīgā profesora sindroms man ne pārāk piemīt - man ir laba atmiņa, es diezgan labi protu risināt krustvārdu mīklas vai atcerēties galvā tekstus, taču ir viens neliels ahilleja papēdis - tās ir dzīvokļa durvis. Kā es pārnāku mājās, tā man uzreiz momentāni uzrodas tik daudz visa ko darīt, ka durvis aiziet trešajā, septītajā un desmitajā plānā, līdz beidzot pamet šo plānu pavisam. Un nepadomājiet, nē, ka es šīs durvis neaizslēdzu. Es tās atstāju pusvirus vaļā. Ir bijuši gadījumi, ka tā viņas ir palikušas arī kādas divas diennaktis.

Bet vispār jau man ir bail no zagļiem un laupītājiem. Tādēļ esmu izstrādājis plānu - paņemt pilno celofāna miskastes maisu, aizsiet, uzrakstīt virsū "Radiotehnika no Japānas" un nolikt pie durvīm. Lai visiem būtu labi.

dienasgramatas idejas dzīvo un uzvar! (youtube, 3:39, ir skaņa)

( gaidāmais fallout 3 pievērsīsies sarežģītām tēmām )

tagad būs džeimsa bonda cienīgs seriāls: KGB aģente vīķe - freiberga pret CIP aģentu ilvesu ar obligāto mīlasstāstu, daudziem tehnoloģiskajiem gadžetiem un slepeniem randevū monblāna pakājē. stūrītī klusu pīpē MI-6 aģents Adamkus.

vajadzētu noskatīties "šerbūras lietussargus" laikam

šitie akrobāti-homeopāti, kas raksta kā pareizi ir jāsēž pie kompja, mani laikam kapā iedzītu
atklāju, ka visērtāk pret monitoru ir atrasties aptuveni 80-90 grādu leņķī
kājas garām galdam, tipa

iekačājies ir ūsainais čorts, kas glābs dvīņutorņus un staigās uz protēzēm
vakarā varēs izklaidēties Keidža sabiedrībā, labi, ka logi tiek krāsoti, būšu formā!

"При одном взгляде на её список интересов я устыдился списка собственного: хентай есть, а христианства нету"
(citāts no kāda leģendāra blogera)

atgādiniet ,pls, adresi, kur varēja lasīt grāmatas latviešu valodā (ar to es nedomāju "satori")
upd ā, ierubījos

kāpēc jūs mani aizturiet
kad pie priekšniecības lejā lēni eju
manā azotē ir ne jau bērzu sulas
mana karjera - ir tikai laiks

kāpēc jūs mani skaļi māciet
kādu tieši konjaku man nest
sēž sekretāre, sargā bosa templi
tās telefons nesavieno pasaules

starp citu, visģeniālākais cibiņa jūzerneims = fedrs
(tas es Pīrsigu mazliet palasījos)

es paskatījos 10 min World Trade Center.rus (Fxp jau saprastu, kāpēc es viņu nokačāju), uznāca smieklu lēkme
vairāk laikam nesaņemšos, nav taču tā gl'ti darīt, vai ne, pašam neērti

man vot šāda doma ienāca galvā, par to mītiem un leģendām apvīto sava "es" meklēšanu. ka tas "es" taču ir viss tas, ko tu esi sev visapkārt radījis, visas lietas, kurām esi piešķīris tādu vai citu nozīmi vai kā mēģinājis tās nosaukt, viss, kur tu esi mēģinājis sevi apmānīt vai vienkārši pievēris acis, viss, kam tu kādus vārdus vai tēlus vai alegorijas vai ko citu esi atradis, jo tā taču vienmēr ir ērtāk.

man liekas, ka nav nekas briesmīgāks, kā mēģināt atrast sevi tur, zinot, cik cilvēks dziļi spēj maldīties katrā niekā nemaz nerunājot par svarīgām lietām, kuras tu jūti, ka tās ir svarīgas, taču tas beidzas ar kārtējo vienkāršo aprakstu, definīciju ar kārtējo fakino terminu. google yoself.

bet daudz labāk ir tā, ka nevis es meklēju šo ne tikai manis, bet visu apkārtējo apstākļu uzkonstruēto "es", bet gan šis "es" atrod mani. tas jau principā arī ir veselīgas ironijas pamatā.

turpinot šo domu - ikviena cilvēka rīcībā neviens neatbild ne par ko. piedzimstot ir kaut kā salikušies atomi, tāds skaits bicepsā, tāds skaits smadzeņu rievās, notiek visu laiku kaut kādi ķīmiski procesi, par kuriem pašam nav nekādas nojausmas. taču ikviens, tiešām ikviens cilvēks ir spējīgs nogalināt vai pastrādāt kaut kādas vēl lielākas zvērības, cik nu atomu skaits rievās tam atļaus iet tālu. es tagad varētu minēt visstulbāko piemēru tiem, kas saka, ka nevarētu - iemestu tevi kara vidū kaujas laukā, un izrādītos, ka varētu - taču aukstasinīgi plānot slepkavību var arī jebkurš.