Aizmāršīgā profesora sindroms man ne pārāk piemīt - man ir laba atmiņa, es diezgan labi protu risināt krustvārdu mīklas vai atcerēties galvā tekstus, taču ir viens neliels ahilleja papēdis - tās ir dzīvokļa durvis. Kā es pārnāku mājās, tā man uzreiz momentāni uzrodas tik daudz visa ko darīt, ka durvis aiziet trešajā, septītajā un desmitajā plānā, līdz beidzot pamet šo plānu pavisam. Un nepadomājiet, nē, ka es šīs durvis neaizslēdzu. Es tās atstāju pusvirus vaļā. Ir bijuši gadījumi, ka tā viņas ir palikušas arī kādas divas diennaktis.

Bet vispār jau man ir bail no zagļiem un laupītājiem. Tādēļ esmu izstrādājis plānu - paņemt pilno celofāna miskastes maisu, aizsiet, uzrakstīt virsū "Radiotehnika no Japānas" un nolikt pie durvīm. Lai visiem būtu labi.