Trīs lapas (ne lappuses, lapas!) Sport-Ekspresā vakardien par gaidāmo Dānijas - Krievijas futbola maču! Trīs! Intervijas, speciālistu prognozes, analītiskie raksti. Un pēc tam spēle: Dānija uzvar ar 3-1, pie tam Krievija spēlēja drausmīgi un atbaidoši (piecas sarkanās kartiņas jau vien ko vērtas), karoče, pilnīgs pižiks, tālāk nav kur, krahs. Krahs visam valsts futbolam.Un sašutušie fani apspriež, kā Sport-Ekspress tagad drāzīs, kā galvas lidos, kurš autors ko pateiks, kā viņi nosvilinās gan komandu, gan spēlētājus, gan treneri, gan federāciju, gan Putinu, gan...

Skatos šodien pirmo vāku jau baudīdams asinspirti. Tur ir minēts spēles rezultāts un tāds teksts:Через две минуты после того, как рефери дал сигнал к окончанию матча, корреспондент "СЭ" Максим КВЯТКОВСКИЙ позвонил Виталию Мутко. "Это наше общее позорище", - только и смог сказать президент РФС.
UN TĀ IR VISA ZIŅA! VISS! Bāc, es noņemu vienkārši cepuri šādas žurnālistikas priekšā. tas ir paraugs,no kā vajag mācīties.

Teiksim, kad palidos kārtējo reizi mūsu valdība, nākamajā rītā nopērciet "Dienu", paskatitieties, un pirmajā lappusē ir rakstīts necilā šriftā: "Valdība ir atkāpusies. Par jaunu valdības sastāvu lems piektdien.". Un nekādu Ozoliņa tur komentāru ur mumbo-jumbo analīzes. Lūk, kad "Diena" tā izdarīs, es viņus nosaukšu par ģeniāliem žurnālistiem, jei bogu. Reizēm pietiek vnk ar šādu attieksmi pateikt daudz vairāk nekā ar penteriem pa piecām lappusēm.

nekad nebiju domājis, ka var tā baidīties no vārda "alekss"

cik stulbi tomēr ir ierīkots cilvēks!
lūk, man bija viens katru dienu ļoti vajadzīgs folderis, kurš atradās ellīgās dzīlēs, tb, četri-pieci klikšķi. ar prātu es sapratu, ka visvienkāršākais būtu uzmest viņa šortkatu uz desktopa, taču man gadu, veselu gadu rokas līdz tam nedagāja. nu nedagāja, kaut vai pakaries. un pirms nedēļas es beidzot to izdarīju. šortkats stāv uz desktopa.
un tagad vopros na zasipku: uzminiet kā es visu šo nedēļu apmeklēju minēto folderi?

ar pavisam īstu ziemas ievadam paredzētu konceptuālu programmu

the dawn refuses to rise

kurā viss beidzas labi, par visu ir padomāts

kā vienmēr, materiāli pie sekretārītes iekš raudive_fm

a)man liekas, ka ir sanācis ļoti konceptuāls sets. ar ko es tiešām lepojos.
b)fancie nav popzvaigzne fancy :)
c)raudives 10-ais izlaidums būs veltīts latviešu mūzikai
d)raudives 11-ais izlaidums, iespējams, būs veltīts mūzikai krievu un ukraiņu valodā
e)par come2store trikiem - jā, noskaidrojās, ka viņi uztur esošos failus aptuveni mēnesi (tā viņi paši saka, bet es sliecos domāt, ka 2-3 nedēļas). secinājumus izdariet. ideja par arhīvu ar sazipotiem setiem man aizvien dzīva, arī pēc otrreizējā abloma. ļoti sarūgtināja rapidupload.com, man tur kaut ko neņem pretī, a tā viss sets būtu vienā zipfailā. rapidshare.de diemžēl ļauj iegruzīt tikai 50mb vienā piegājienā

* John Peel * Obscure Post-Punk and New Wave * The Eighties Habit * We are ugly, but we have the music. * Liverpool UK * Excelllent Bands * Football
94 people have listened to Letters Sent by Half Man Half Biscuit. -----------------------------------------------
dauzot galvu pret klaviatūru "a es? es ar ko sliktāks? kas tie 94 vispār tādi ir?"

ну вот и я тоже прочитал "Шлем ужаса"
более того, как и все я псмотрел парнушку с Перис Хилтон
не помогает

tik kruts atklājums galvā ienāca, par to, ka, lūk, kad tā tā nopietni iemīlas, nu, pat nevis ar sirdi un dvēseli mīl, bet tā samīlas - nu tā, ka nevis uz divām stundām, bet uz kādu nedēļu...lūk, kad samīlēšanās objektu nav vairs blakus, tad viņām tajā laikā nevar atcerēties sejas. es zinu, ka man tas tā nav vienam. tu satiec, parunājies vai tikai paskaties uz viņu, tā Paskaties ilgāk, tad aizej mājās un ilgi, ilgi centies atcerēties - a kā tad viņa izskatījās? nu kā?

man nebūs viegli paskaidrot, kur ir tas knifs - teiksim, iedomājies, ka tu samīlies gleznā! nē, gleznā par traku...nu, teiksim, kinoaktrises fotogrāfijā. kaut kas tajā ir tāds, kas tevi ļoti valdzina, bet tu pats nevari pateikt kas. bet viss tajā pašā laikā ir ļoti konkrēti sastindzis laikā. un tad tu iedomājies pie sevis galvā, kā tu ietu ar šo aktrisi dzert kokteili kādā bārā (tas nekas, ka tu ej astotajā klasē), nu, un tu redzi šo tēlu sev acu priekšā, un tu redzi, ar ko tu iesi uz šo kokteiļu bāru, kur varēs droši vien radīt kaut kādus Romantiskus Apstākļus vai vēl sazin ko, un ir skaidrs, ka iet viņa varēs, lūk, tikai tādā blūzītē kādā ir fotogrāfijā un tikai tā skatoties ar acīm. Iesi ar tēlu. Ja uz fotogrāfijas ir tikai ķermeņa augšējā daļa, tātad tu nezini, kādas viņai izskatās kājas, tad viņa levitēs tev līdzi pa gaisu bez kājām, jo tās kājas tu pat iedomāties nevari. Precīzāk, kaut ko tu iedomāties vari, bet skaidrs, ka tas neatbilst patiesībai, tādēļ kājas nafig vispār.

Tad vēl ir skaidrs, ka kaut kādā momentā viņai ir jāpaskatās tā, kā ir uz fotogrāfijas, nu, ar tādu skatienu, kas tevi savaldzināja. Kā viņa skatīsies pārējā laikā, tas ir skaidrs tikai elementārās detaļās, bet kaut kad viņai būs autentiski jāpagriež galva, tā galva mazliet jāpieliec, jāpiemiedz acis un jāpaskatās Tā. Tas ir tik svarīgi! Bez tam, ir briemu lietas, ja tu esi redzējis kādas sešas kinoaktrises fotogrāfijas, kas tevi ir savaldzinājušas. Tad viņai nāksies paskatīties gan Tā, gan Šitā, gan Vēl Šitā, kaut kādā momentā jānomaina tērps (kur? tas nevienu neinteresē), un, nedod dies, ja viņa ir pamanīta kaut kur vēl peldkostīmā, nu tad vispār jau jāizstrādā kaut kāds Holivudas scenārijs. Saprotiet, tas viss ir svarīgi, ļoti svarīgi. Savādāk nafig tev tāda kinoaktrise ir vajadzīga? Takš bezjēdzīgi. Bet - tas ir stacionārs tēls.

A dzīvā būtne taču nav stacionāra! Viņa kaut kā runā un uzvedas. Kaut kādos momentos arī neglīti, kur nu viņu vispār nevar apbrīnot! Bez tam viņai apkārt noteikti tinas kaut kāda Draudzene, kas tik ļoti nosit uzmanību, ka sāc skaisties jau, un garantēts - 99% gadījumu tu mājās ejot atcerēsies to stulbo draudzeni, ne tā?! Jo ir tik daudz to izmaiņu, ka nav iespējams nokadrēt dzīvu būtni galvā tā, kā tu redzi fotogrāfiju. Nekad nevar noķert kadrā to visbrīnišķīgāko momentu, neko nevar nofiksēt sev galvā. Galīgi neko. Uff, tāpēc man tik labi, ka man te viss ir uz vietas.

Jāsaka, ka Nikolā Sarkozi ir uzvarējis tajā huiņā ar arābiem, un es par to esmu tikai priecīgs. Faktiski varu jau apsveikt nākamo Francijas prezidentu. Malacis. Žēl, protams, ka tādā veidā, bet tas tikai parāda to, kādam ir jābūt īstam politiķim - gatavam likt uz kārts visu savu politisko prestižu (jo nupat kā kā vēl liberāļi bija pārsvarā), lai cīnītos par savas valsts iedzīvotāju interesēm.

Mēs ar sievu par Franciju vakardien diezgan ilgi nopļāpājām.

Es nācu pie slēdziena, ka, tāpat kā šeit dzimušie krievu okupantu bērni nav ne pie kā vainīgi, lai viņus tur apdirstu, lai viņi maksātu par tēvu vai Staļina grēkiem - tāpat arī francūzis parastais nav vainīgs pie tā, ka viņa tēvutēvi reiz ir rīkojušies slikti pret citām zemēm. Un 30-gadīgs vācietis tagad nekādi nevar būt atbildīgs par fašismu. Atbildīgi gan ir tie, kas pieturas pie uzskatiem, kas atbalsta minētos noziegumus pret cilvēci - ka komunisms ir bijis pareizi, ka kolonizācija ir bijusi pareiza, vai ka dedzināt čupu ar ebrejiem gāzes kamerās ir pareizi. Viņu mašīnas lai arī dedzina.

Bet Sarkozi priekšlikums tos mudakus un bezpreģela izraisītājus aizsūtīt atpakaļ uz dzimtajām vietām - tā ir labāka alternatīva, nekā sākt viņus močīt ar reālām lodēm. Tāpēc, ka skaidrs, ka vienreiz pacietības mērs būs pilns. Un tas ir "liberastu" un "cilvēktiesību aizstāvju" sabrukums, viņu totālā akluma sabrukums. Mēs domājām - vai tās ir Eiropas Savienības beigas (kad izrādās, ka viena doktrīna nevar strādāt pārdesmit valstīs identiski), vai arī tieši otrādi - Eiropas Savienības kā nostiprinātas vienības sākums, beidzot mīzt no "labajiem" spēkiem. Eiropa, kura ir gatava nevis divdesmit gadus kaut ko integrēt, bet uzreiz piedāvāt reālus nosacījumus - katrā valstī dzīvot pēc tās likumiem un noteikumiem, nevis pēc "liberastu" gaudām un žēlabām.

un tas, kas šobrīd Latvijā notiek tieši šajā pārejas laikā uz liberālismu atsijājot radikāļus tikai nozīmē to, ka mūsu valstij šobrīd ir vajadzīgs tieši tas, nevis jobanā doktrīna, un Francijai ir vajadzīgs kaut kas pilnīgi pretējs, bet vajadzīgs. un ja tādas lietas var sagraut valstu savienību, kurai ir vienots mērķis, tad sūds tas ir, ne savienība.

Un ar "labajiem" spēkiem es nebūt nedomāju Austrijas vai kaut vai tā paša Le Pena pozīciju (viņš vienkārši ir antikomunists). Fašisti ir bezperspektīvi un bezkreatīvi ujobki, kuri valstij nevar vispār izdarīt neko.