Dear Wendy
Divi "Dogmas" veči (Vinterbergs - režisors, fon Trīrs - scenārists)
kārtējo reizi uzņem filmu savā iecienītajā žanrā "skandināvi stāsta par
Amerikas mazpilsētām", kura, protams, atkal izskatās kā kreatīvo
pionieru ludziņa, lai neteiktu vairāk.
Filmai ir divas lieliskas īpašības: a) tā ir bezjēdzīga (cik nu kino
vispār var būt bezjēdzīgs); b) tā neizraisa nekādas emocijas.
Vinterbergs ar gariem zobiem mēģina te liekt fon Trīra
līniju (no scenārija varētu iznākt laba grāmata, bez-s-porno), te
"Lock, Stocku", te savējo, bet tas viss viņam apnīk jau pēc pāris
minūtēm, un viņš atstāj pārējo notiekošo tīneidžera Dika
(Džeimijs Bells) ziņā. It sevišķi nožēlojama izskatās emociju spiešana
no nabaga Dika filmas fināldaļā. Bells cenšas, bet ko no viņa
šādā vecumā daudz var prasīt?
Lielākā māsterpīsa nelaime ir tā, ka šādās "lugas tipa filmās" tomēr
būtu jābalstās uz aktieriem. Izņemot galveno varoni, visiem ir galīgi
pajāt uz aktierspēli, neglābj pat vienīgais filmas stārs Bils Pulmens
(viņa jūtami "Dārgajā Vendijā" ir par maz). Visā visumā rezumējot,
Vinterbergs ir uzņēmis ļoti sliktu filmu tieši režijas ziņā. Bet gan
jau "Dogmas"/Trīra faniem būs interesanti.