Dear Wendy

Divi "Dogmas" veči (Vinterbergs - režisors, fon Trīrs - scenārists) kārtējo reizi uzņem filmu savā iecienītajā žanrā "skandināvi stāsta par Amerikas mazpilsētām", kura, protams, atkal izskatās kā kreatīvo pionieru ludziņa, lai neteiktu vairāk.
Filmai ir divas lieliskas īpašības: a) tā ir bezjēdzīga (cik nu kino vispār var būt bezjēdzīgs); b) tā neizraisa nekādas emocijas. Vinterbergs ar gariem zobiem  mēģina te liekt fon Trīra  līniju (no scenārija varētu iznākt laba grāmata, bez-s-porno), te "Lock, Stocku", te savējo, bet tas viss viņam apnīk jau pēc pāris minūtēm, un viņš atstāj  pārējo notiekošo  tīneidžera Dika (Džeimijs Bells) ziņā. It sevišķi nožēlojama izskatās emociju spiešana no nabaga Dika filmas fināldaļā.  Bells cenšas, bet ko no viņa šādā vecumā daudz var prasīt?
Lielākā māsterpīsa nelaime ir tā, ka šādās "lugas tipa filmās" tomēr būtu jābalstās uz aktieriem. Izņemot galveno varoni, visiem ir galīgi pajāt uz aktierspēli, neglābj pat vienīgais filmas stārs Bils Pulmens (viņa jūtami "Dārgajā Vendijā" ir par maz). Visā visumā rezumējot, Vinterbergs ir uzņēmis ļoti sliktu filmu tieši režijas ziņā. Bet gan jau "Dogmas"/Trīra faniem būs interesanti.