gatavojos uzrakstīt varenu eseju par tematu "agresija datorspēlēs un ESRB reitings"
pamatfiška: apgalvojums, ka datorspēlēs tiek izgāzta agresivitāte jau pašā saknē nav patiess, jo tādā gadījumā, kur gan izgāž agresiju visi pārējie?!
jautājums: vai tur vispār ir agresija kā tāda? /turpinu HK-47 balsī/
pieņēmums: a. tātad datorspēles spēlē indivīdi ar paaugstinātas agresivitātes koeficientu organismā.
a.1 tā ka kaunterstraiku močī visa piektā bē, bet kāds taču to ir uzsācis, izdaram kruto secinājumu, ka paaugstināta agresivitāte sabiedrībā ir pielīpoša. ja tavs biedrs trakos, tu arī sāksi.
pieņēmums: b. pieņēmums a nav spēkā, jo datorspēles spēlē indivīdi ar pazeminātu agresivitātes līmeni organismā (starp citu, arī ļoti populārs arguments gudrinieku vidū), kuru nākas kompensēt ar agresiju, kuru satur pati spēle itself.
b.1 - skaties a.1
nākamais jautājums: vai datorspēlēšanas procesā vispār pastāv agresija un ja pastāv vai tās ir vairāk nekā jebkurā ikdienišķā sadzīves situācijā a'la "nositīšu priekšnieku", "kur tas kroplis tramvajs nenāk", etc, etc
ha, tūlīt izdrāzīšu visus psihologus. es vēl pat neesu sācis te par ESRB reitinga nozīmi.
pēc Aptiekas posta
un galvenais, ka es īsti nemaz nezinu, kāds es pats izskatos. nu cik es skatos tur spogulī? kad dzenu bārdu, bet bārdu es dzenu salīdzinoši reti - reizi trijos mēnešos laikam. nu un tad kaut kā koncentrējies uz to, kāds tu esi ar bārdu un kāds bez, pilnīgi cits cilvēks un skatās uz visu to arī pilnīgi cits cilvēks, mīļumiņš, kuram viss ir tikai galvā. ģeniāli, imho
ilgi turējos, bet
http://www.livejournal.com/users/mrpark И никому до них никакого дела нет. Впрочем, оно понятно, что
прокуратура у нас сильно занята - окучивает негодяев, которые нагло
пили нефть христианских младенцев...
Neskatoties uz vietējo iedzīvotāju un skeptiski noskaņoto atbraucēju prognozēm, komandas stiepa no meža pilnus grozus ar dažnedažādām sēnēm. Dalībnieki piedzīvojumu mežā aprakstīja kā nebijušu, satraucošu. un tagad par visinteresantāko
tāks, noskatījies visu dalībnieku profilus, nācu pie secinājuma, ka viskrutākā ir Pele,
jo vissmukākā, un niks arī nav galīgi lopisks Druviete norādīja, ka šis gadsimts ir valodu novērtēšanas un apguves gadsimts, jo cilvēki apzinās, ka daudzvalodība paver jaunas iespējas. Maldīgs ir priekšstats, ka svešvalodu zināšanas atstāj novārtā dzimto valodu, sacīja Druviete un piebilda, ka citu valodu zināšanas ļauj vēl pamatīgāk izprast latviešu valodas vērtību un to, kas tajā īpašs. |