dzeina
Kādu dienu Džeina Dziļmežā rīkoja rokfestivālu "Negaiss Krūmos - 2008", kurā piedalīties uzaicināja ne tikai vietējos kolektīvus "Čuguna Vilks", "Ze-Stārķs" un tarakānu boibendu "Bumsa", bet arī viesmāksliniekus no ārzemēm, elektrotrešerus-programmētājus "Nepiš Kod" ar pašu Sliņķi pie bungām, kontrabasa, ģitāras, sintezatora, kā arī citām fonogrammas ierīcēm. Vokālists Paviāns bez četrzvaigžņu palmas (nācās izrakstīt no botāniskā dārza) savā raiderī bija minējis arī, ka nebūtu slikti, ja strautā tiktu izkaisīti flaijeri ar aicinājumiem pirkt "Nepiš Kod" jaunāko plati, un ūdensrozēm nokaisītu VIP taciņu.
- Likteņa pabērni saucas, burkšķēja Džeina ar akvareļiem piekrāsojot ūdensrozes zelta krāsā.
Kaut kur tālumā iesildījās "Čuguna Vilks", un līdz viņai aizplūda līdera repotais: "mežs tas ir liktenis, mēs esam pabiras / kabatā čeesmit piektais kalibrs / mēs nākam no hiphopa, gravas un repa / tetovējums "nāve" uz manas ķepas / no vistām un sivēniem zem siltā jumta / mēs aizstāvēsim sevi līdz pēdējai stundai..."