esinja
Kādu jauku vakaru Esiņa ciemojās Dziļmeža vidū pie Seska. Viņi dzēra tēju.
- Klau, sesks, kur tu tādu medu ņem? Un dzirdēji baumas, Lācis esot izdrāzis Vārnu?
- Nevar būt!, Sesks iepleta acis, cik nu plaši prata.
- Protams, ka nevar! Jo Lāci izdrāzu es!, gavilēja Esiņa
- Esmu mēms! Kāpēc?, nočukstēja Sesks
- Tāpēc, ka Vilks ir tāds foršiņš!, triumfēja Esiņa
- Koe?, Sesks vairs nevarēja lāgā parunāt
- Interneta jokus nesaproti?!, vārtījās pa zemi Esiņa, - tu par medu, par medu man pastāsti!