The Dark Knight (2008, Kristofers Nolans)

Nu tad beidzot es arī. Uzreiz - man patika, neskatoties uz visu, par ko jau tūkstošiem reižu. Džokers izspļauj citātu no Hanekes, lai skatītājs lieki nemocītos ar jautājumiem, no kurienes Nolans to visu ir izrāvis. A izrāvis viņš ir vārda tiešā nozīmē vētras ūdens glāzē, viņam visa filma turas uz panikas un haosa (un patiešām, Keins ir vienīgais, kurš kaut cik līmē filmu kopā, vairāk to nekas pat teorētiski nespēj saglābt), varoņi uzvedas kā aptrakuši kāmīši būrī, viņi uzvedas neloģiski - arī pārējiem motivācija ir Džokera līmenī (te Nolans sāk attaisnoties - indecent times, ach so). Uz nerva spiež, ka "tumžā bruņiniega" Gotema ir vairāk Ņujorka, nekā čikāgas dzīvais zārks, kas bija "betmenbeginzā". "Dark Knight" ir traģēdija un drāma? Smiekli nāk. Šie personāži ir un paliek mehanizēti komiksu personāži ar burbuļiem no mutes, mēs visi labi zinam, ka nākamajā sīkbvēlā, ja vajadzēs, manu mīļo drostaliņu Megiju atspridzinās atpakaļ. Un visbeidzot pēdējā nagla krematorijas sienā - šī filma patiešām pārliecinās tīņus, ka viņi ir beidzot pietuvojušies "intelektuālajam kino". Nu un dies' ar viņiem.

Tiesa, kas ir tas ir - "Dark Knight" ir ļoti aizraujošs un oriģināls trilleris/action. Ar bezgala primitīviem paņēmieniem (tikko skatītājs izdomā aiziet patīrīt zobus, Nolans tušī nost gaismu - pārbaudīts!), taču vienmēr kaut kā nostrādājošiem. Triku ar diviem detonatoriem visi gribētu. Pēcgarša? Pēcgarša ir tāda, ka man likās - šeit visa ir pārāk daudz. Filma tur pie rīkles ar atmosfēras palīdzību, taču tieši šīs atmosfēras arī ir par daudz.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino