lūk, par pilsoņu karu maskavā. mans draugs, kas ir totāli apolitisks cilvēks, saka tā: tas esot pilnīgs pizģec, ko čurkas dara galvaspilsētā. jau pirms pieciem gadiem esot bijis tā, ka kaut kādi gruzīnu vai kazahu kopienas locekļi var gaišā dienas laikā ievilkt tavu meiteni vārtrūmē un kolektīvi izvarot - un uz to visu pilsētas mērs lužkovs plus attiecīgi milicija aizver acis, darbinieki taču pilsētai ir svarīgāki.

"mēs uz to visu kaut cik mierīgi skatāmies", saka kostja, "bet tiklīdz tas sāk skart kaut kā mūs pašus, jā, kabatās parādas naži un ne tikai. ja valsts nespēj ievest kaut kādu kārtību, tad mums nekas cits neatliek, kā ievest to pašiem"

un kostja, viņš pat nav nekāds īstais maskavietis, viņš ir hohols, kas tur dzīvo tīras sagadīšanās pēc.

"jums tas ir daudz vienkāršāk - tās ir divas kopienas, kas viena pie otras po žizņi īpaši nepiepišas", viņš saka. "a pie mums piepišas un viss ir tikai pretreakcija. ne mēs uzsākām šo konfliktu. šādu situāciju, atvedot uz maskavu tūkstošiem viesstrādnieku no kazahijas, tadžikijas, etc radīja lužkovs."

tas, protams, neattaisno pasākumu "totālais bespeģels vs totālais bespeģels", lai arī brīvais radio labprāt runā par tadžiku meitenīti, bet nerunā par divām ar nažiem izgrieztām krievu ģimenēm, reālām slepkavībām, lai tikai dabūtu dzīvokli - to visu neafišē, jo savādāk pulvera muca eksplodēs. bet tie visi ir reāli fakti, kurus man stāsta reāls aculiecinieks.

es jautāju - kāda ir izeja no situācijas?
viņš saka - nav nekādas izejas. būs karš, un es zinu, kā pusē es būšu.