The Happening (2008, M.Naits Šjalamans)

"Hello. My name is Elliot Moore. I'm just going to talk in a very positive manner, giving off good vibes. We're just here to use the bathroom, and we're just going to leave. I hope that's okay." (no Eliota Mūra sarunas ar gumijkoku)

Šjalamans nekad nemainīsies. Pat tad, ja viņš ir izgudrojis vairāk nekā perfektu setingu, beigās iznāk kaut kas tāds, pie kā estēti var raudāt zaļas krokodila asaras. Lūk, jums Neapoles salāti ar gaišzilajām palermo garnelēm - kartupeļi sagriezti kubiciņos, burkāni - ripiņās, pašas garneles - stingri numurētas ar veterinārā dienesta zīmogiem. Aina ar pašnāvnieku pistoli ir ģeniāla, labākā redzētā aina šogad, taču tūlīt pat var sekot arī jau minētā saruna ar gumijkoku. Nē, saprotiet pareizi, "The Happening" ir lielisks un teicams trilleris, taču tas pazūd kaut kur aiz visām šīm nesaprātīgajām detaļām. Un šeit ir, ir lieliskā metafiziskā sajūta par "death is everywhere" (konkrēti - death is in the air), kura piemīt ārkārtīgi, ārkārtīgi retiem žanra paraugiem tipa "Silent Hill", tas ir ģeniāli. No statnēm krītošie strādnieki un Vālbergs ar savu Homēra Simpsona sejas izteiksmi, un Zoja Kosmodemjanska-Dešanela, un sieviete no StīvenaKinga grāmatām, un radio, kuru uz mirkli ieslēdzot, supraiz-surpraiz, uzreiz dzirdam visu svarīgāko, viss, varam iet tālāk. Jomajo. A kā varētu būt...

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd+ /  afigkino