oh
no pokera stāstiem drusku

tagad sēžu un dragāju savu rīta turņirčegu pokerā
no deviņiem spēlētājiem seši boti, neredzēta veiksme, tātad reāli ālējamies trijatā, faktiski divatā, jo
kaut kāds kanādietis kārtējo reizi zaudējis visu interesi par dzīvi un dabas evolūciju
karoče, tagad viss kas atlicis - apspert botiem visus blindus*, dead men don't need season tickets

padzirdējis vārdu "loot!" martcore, protams, ir konans barbars, kas uzvedas pie galda kā orangutāns un labi, ka vēl tur neliek kājas
pretī tuso tāda klusa pelīte no hujzinkurienes, kas uz nežēlīgo ekšenu palien zem galda un skatās no turienes ar bailīgām actiņām. aizgāja nupat no konfrontācijas kādu astoto reizi pēc kārtas, nu i labi :)
vārdsakot, man te BDSM pilnā razgārā, ja tā turpināsies, drīz strebšu viskiju pa taisno no vannas

a par tādām klusajām un bailīgajām pelītēm, es zinu, par ko viņas vēlāk pārvēršas
ir mums viena tāda čiksa divdesmitpieciniekā, no rīgas vēl galvenais, un tāda par latviešu meiteni pēc tā visa drīkst saukties
turos tālāk par kilometru

*obligātā iemaksa pirms katras partijas