http://bra1ns.livejournal.com/181046.html?mode=reply
principā pareizi.

es, vot, reiz arī biju pamatīgi aizdomājies - ko saprot ar drausmīgo vārdu "geimeris" cilvēki, kas datorspēles nespēlē. lūk, mēģinot ielīst viņu smadzenēs. man liekas, te neiet runa par kaunterstraiku vai kibersportisko mantu pizģīšanu MMORPGos ("es pēc sava iekšējā elainmenta esmu zaglis!") no kā visi ahujevajut, kad reāli saskaras ar lietām - tās visas ir atvadas no bērnības visatļautības. un to kaut kā instinktīvi arī saprot. drīzāk "geimera" arhetips cilvēka galvā zīmējas pēc fak end forget līnijas. respektīvi, "geimeris" nopērk visu jaunāko, kas tajos sūda kompaktdiskos ir iznācis, iziet līdz galam (izgāju! izgāju! izgāju!) un krūmos gaida nākamo upuri. tas viss ļoti atgādina "kino pa televizoru" sublimāciju, tipa, atnācu mājās no darba noguris, nolūrēju panorāmu un filmu pa televīziju, aizmigu, aizgāju uz darbu. par ko tas viss bija, hujviņzin, bet esmu lietas kursā. nē, nu tā ir absolūti reāla sublimācija taču.

tādas ir kategorijas, kurās cilvēki veido stereotipus:
skolas direkcijas neaiztriekts aizgāji palūrēt uz gleznām izstādē - laikam gejs. normālam proletārietim nav laika ar tādu huiņu nodarboties.
izlasīji grāmatu, kuras autore nav Mariņina, Aleksandra - ooooh, literāts!
aizgāji uz teātri - naudas daudz kroplim!
pateici teikumu, kurā ir alegorija - dzejnieks nah.

tā strādā klasifikācija. ērti, lēti, izdevīgi.