starp citu, vēl par "love is..."
es, protams, nezinu, kas ir mīlestība un nedomāju, ka kāds to spēj aprakstīt ar vārdiem.
es gan zinu, ka viss, ko tur pieskaita - viss altruisms, sekss, skumjas un sāpes, visas negulētās naktis un vairs neikdienas neprāts - tie ir tikai vagoniņi, kurus sev līdzi velk lokomotīve vārdā mīlestība, un tu pat nezini no kāda galapunkta tu izbrauci un uz kurieni ved sliedes. un šie vagoni var būt visi kā pienākas, a var būt arī tikai viens. varbūt vispār neviena.
un tu kā pasažieris vari tikai būt vagonā, vai pat restorānvagonā, bet tu nekad, nekad nenokļūsi pie mašīnista. nekad nebūsi lokomotīvē. nekad to nesapratīsi.
pēc manām domām mīla ir kā kinoprojektors, kas rada iedomātus tēlus vienā pusē un apžilbinošu gaismu, kad tu mēģini paskatīties kinoprojektorā - otrā.
mīla dara aklu.