Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2007-10-24 13:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
šoden pilsētā vermutu dzerdams pie sevis izdomāju, ka mīlestības pamatā, protams, ir tas, ka cilvēki viens otra acīs kļūst vienkārši labāki nekā viņi ir, lai arī tādi viņi nepārprotami nav.

bet cilvēki diezin vai viens ar otru varētu sadzīvot kopā tādi, kādi viņi ir. tāpēc viņi cenšas iznīcināt jebkuru ar to saistīto "realitāti", dodot priekšroku "realitātei-2". a zajebjot "realitāte-2", viņi dzīvos kopā ar "realitāti-3 vai -4 vai -88".

galvenās bailes no pasaules, kā vienmēr, iedzen attiecības ar ābolu un Dievu, un kailuma sajūta. tad vēl nāve, protams, un vēl simtiem citu izdomātu figņu.

un tikai pasakiet, ka spēja saredzēt cilvēkā ko lieku ir atnesusi jums vairāk labuma nekā spēja saredzēt cilvēkā to, kas viņam ir.

ar ko man galvenokārt patīk rakstnieks filips diks - ar to, ka viņa grāmatās visa romāna darbība var norisināties mirušu cilvēku galvās. un nevienu tas ņiebjot.

lūk, manas attiecības ar visām šī realitātēm ir tikai tādas, ka es zinu - manu mīlestību neproducē ne aknes, ne nieres, ne testosterons, ne simboliskā sirds. es ta zinu, ka šī spēja paliks ar mani vienmēr. nevis ķermeņa aizvilkšana uz darbu, krogu, futeni (lai cik to negribētos atzīt!), gultu, gultu, kafiju, tāpat kā savas galvas aizvilkšana no pirmās uz trešo klasi.

ja mēs sekotu Jungam, Nīčem, Freidam, kā arī vēl kvalitatīvākajam Kārnegijam un citiem visas pasaules jobanajiem psihoterapeitiem - mēs nomirtu pirmajā klasītē, ko mums piedāvā filosofija. tajā pašā laikā, kad tu pārstāj no tā baidīties, tu skaidri redzi to amplitūdu kurā tu esi. un tad sākas dzeltenas un smaragdzvaigznes, un zini, ka pietiek izstiept roku, lai izgaistu visas iepriekšējās piecas rindkopas.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]martcore
2007-10-24 14:50 (saite)
to, kas nepiemīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2007-10-24 17:37 (saite)
Tas vēl ir labākais no variantiem. Sūdi sākas, kad visumā nepiemītošas īpašības sāc piedēvēt arī pats sev, jo tobrīd tā jūties un faktiski tās Tev tobrīd arī piemīt, un tajā brīdī zobens virs galvas jau ir pakārts, un ir svētīgi dabūt pērienu jau laicīgi, vēlams no tā, kuru mīli, jo tad augļi ir desmitkārtīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-10-24 18:39 (saite)
bet tieši šeit jau ir lielākais akmens, kas noved pie bliešanas izvēlē "realitātē-0" vai "realitātē-3".
pēdējais variants ir vienmēr labākais, lai arī tas ir melīgs - toties tas ir radošs, tas rada vienmēr otram cilvēkam daudzas jaunas pasaules, kuras izvēlēties, tas ir cerības pamatā.
tas izskatās kā akla ticība tam, ka tu nevari zaudēt, bet tu taču akli tici tam: mana meitene ir skaistākā (man), mans futbolklubs kaut kad uzvarēs (man) mans koris atstās kaut kādas pēdas dievzemītē (tev) un arī tava meitene ir visskaistākā (tev). un tas vienmēr būs tā, ka manās acīs mans futbola klubs tomēr voslabākais, bet tavās acīs, teiksim, meitene būs visjaukākā, kaut arī viņa nežēlīgi ņems un uzburkšķēs.
tas ir tas, ar ko mēs dzīvojam, kur slēpjas tā visa ticība, cerība, mīlestība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2007-10-24 19:21 (saite)
Nu jā, cilvēcīgajā līmenī tieši tā ir, un ja ir abpusēji, tad ir pavisam lieliski, un kad ir mazliet atgājis, tad ir rāmas un siltas vecumdienas. Novēlu ikvienam. Ir vēl krutāks līmenis, bet to es neapspriežu un tas nav pašmērķis uz ko būtu jātiecas. Vai nu ir, vai nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?