nē, nu mani reāli tošņī no 99% filmas "Inland Empire" anonsu un recenziju, ja tās raksta "kritiķi" un "žurnaļugas"
bet šī, atrastā draugos.lv, gan ir teicama. tā arī sākumā vajadzēja.
"Pēc seansa domāju, kāpēc "mūsu mīļotais Linčs" ir tāds kretīns, kas liek ciest cilvēkiem gan ekrānā, gan otrpus tam. Joprojām mēģinu saprast, kā šis ķēms pānāk TO sajūtu, kas liek gaidīt no kadra to, kā tur nemaz nav, bet, nesagaidot neko vai sagaidot mazāk/vairāk, nav vilšanās, jo - ko gan tu vari pārmest sapņiem, cilvēk. Mums nav vajadzīgi scenāriji, mums nav vajadzīgs, lai aktieri saprot, ko viņi ir izdarījuši, mums ir vajadzīga tikai tiešā tranšeja no realitātes (tāda vispār tur bija redzama?) uz dziļajiem sapņu/murgu laukiem. Savā ziņā es jūtos "apčakarēts". Nav jau pirmā reize, Deivid. Bet, skanot beigu titru mūzikai es sapratu visu. Sapratu pilnīgi visu par kino. Tāpēc domāju, ka šī ir pēdējā filma, ko savā mūžā skatījos. Pēc tās esmu zaudējis jebkādu interesi par kino. Retā reize, kad kinoteātra krēslā izjutu teju fizisku nelabumu. Pirms atpestīšanas."
a čo, piemēram, viņa jau ir 100x labāa par pārējām ar to, ka tajā ne reizi nav pieminēti vārdi "kults" un "ģeniāli".