Sherlock Jr. (Basters Kītons, 1924)

Viena no filmām, kas mainīja manu dzīvi. Tāpat kā Lūisam Buņjuelam, starp citu. Vai Semjuelam Beketam. Un lai arī par ģeniālu var uzskatīt visu viņa 1924.gada "triloģiju" (pieskaitiet "The Playhouse" un "The Navigator"), tieši Šerloka sireālais sapnis ir tas, kas padara šīs 44 minūtes par kaut ko pilnīgi neaizmirstamu. Mēs zinam, ka tolaik tās bija divas nometnes - Čārlija Čaplina un Bastera Kītona, taču, ja pirmais ir ļoti strādājošs un talantīgs komēdiju meistars, tad Kītonam tā jau ir pure essence of geniality, kas apsteidz laiku par daudziem desmitiem gadu. Tikai šeit parādas ideja uzņemt filmu filmā - mēs skatāmies kinoekrāna kinoekrānā, un tas ir satriecoši, tas noskalo visas robežas. Es varētu uzrakstīt par "Sherlock Jr." grāmatu, tiesa.

Tas, ko dara Eldžins Leslijs un Bairons Huks ar kamerām - neaprakstāmi. Nemirstīgais "trīsēšanas" efekts, kad filmā pēkšņi panesas neapturams ekšens, nekur nav pazudis arī šodien.  "Club Foot Orchestra" feijerverkālais saundtreks liek šūpoties ritmā no sākuma līdz beigām.  Katru reizi, kad skatos šo filmu, pieķeru sevi pie domas, ka mīlu to aizvien vairāk un vairāk.

in 2007 martcore says
treškonteiners! /  sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apmier. ņurd. / afigkino +