Cult Of A
Ahoi,mani mazie draugi

Akdies, nu ko lai labu es jums pastāstu? Par nedainfarktiem un labprātigu pašhospitalizēšanos īsti nav ko izstāstīt - tādi vīri, kas ir savā laikā aprijuši Salātus Ar Etiķa Esenci (tiesa, pārskatīšanas pēc) un tikai vien nokrekšķinājušies, ir gatavi ne tādiem vien pārbaudījumiem. Mūs atškir uzvedības modelis visādu tur sūda sirdslēkmju laikā - kad ir konstatēts, ka lasīt gramatu negribas, ēst arī ne pārāk, kino - garlaicīgs, bet aizmigt - strjoms, ka var arī nepamosties, martcore aiz galīgi depresīvas bezdarbības tenterē uz slimnīcu. Biedēt pacientus, ha.

A slimnīca ir kaut kāds galīgi stulbs pasākums. Jūs neticēsiet, bet tā ir vieta, kurā vispār nav interneta (varbūt tikai Galvenajam, bet viņš jau mauka nedos pajūzot) un pavisam, pavisam nerāda filmas (!); atskaitot vienu, un tas pats kaut kāds triviāls caurspīdīgs kadrs ar kārtējo avangardu. Kas es intelektuālis kāds hujevs? Vārdsakot, neandertālisms valda pilnā mērā.

Atlika vien lasīt prozas darbus - to starp, pārlasīju Sorokina pornoantiutopiju "Gaišzilo Speķi" (mīļa man grāmata),lai vēlreiz pārliecinātos, ka vislabākais gegs tur ir par Staļina pieminekli Dublinā. Vai ne, laovaj? Ar zelta šļirci rokā. Karoče, aktuaļņiks. Pie "Ledus" nepaguvu pieķerties.

Atgriezies mājās ar aligarha un olegatora apetīti ķēros pie novēlotajiem seansiem, par kuriem palagveidīgi tūlīt arī palaidīšu teletaipu. Tuvākajās dienas hanyways laikam būšu bez neta - kārtējā dislokācijas maiņa, tāpēc hugs'n' kisses visiem.