1408 (2007, Mikaēls Hēfstrēms)

    Nu, jūs jau paši visu zinat - pēc Stīvena Kinga darbu motīviem, pusotra stunda vienā viesnīcas numurā ar aktieri Kjūsaku (faktiski solofilma un viņš ir malacis!), kritiķi sprauslā un ar pakavu kārpa zemi - ženiāli, ženiāli. Īpatnējs piegājiens horrora žanram, skatītājs faktiski visas šausmas izdomā pats (tā, starp citu, ir vispareizākā un visspēcīgākā modernā horrora metode, atzīstu),  filma lēnām tiek būvēta, saspenss pieaug ar katru sekundi... Zēni un meitenes, lai kritiķi iet dirst. Nekā tāda 1408 nav ne tuvu. Viss notiek ierastajā veidā, kad draugs ik pa brītiņam klusām pieiet jums no muguras un uzsit pa plecu! Vah! Tad aiziet un cēli apsēžas atpūtas krēslā, gaidot nākamo izdevību. Paķer uz izbrīna, durstīšanas metode un nekas vairāk. Visprimitīvākais, ko var šausmenē izdomāt. Tur aizcirtās durvis, te pēkšņi ieslēdzās radio, klišeja uz klišejas.
    Nekādas sižeta būvēšanas arī nav - tā ir kāršu spēle, kurā Hēfstrēms ik pa laikam palaiž apgrozībā kārtējo trumpi. Vai arī atmet nevajadzīgo kreiča trijnieku. Reizēm patiešām ir ģenialitātes uzplaiksnījumi (cilvēks pretējā logā - o, paši redzēsiet!), lai tūlīt atkal pārietu pie bērna raudāšanas tukšā istabā, bet pa logu sāktu krist ārā Harmsa vecenītes. Pēdējo pusstundu jau var vispār paredzēt bezmaz vai pa kadram. Ar visu to, 1408 nebūt nav sūdīga filma, nē. Laba. Vienkārši režisora kreatīva ir par maz. Kaukt gribas. Es būtu uztaisījis visu simtreiz labāk, zub daju. Vot.

in 2007 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apmier. ņurd. / afigkino