Arsenāls - 2004
Brāļi banderlogi*! Ja jūs vēl šaubāties, vai apmeklēt šo mākslas un kultūras megapasākumu, nostājieties pie spoguļa un pasakiet - fuck off, Arsenāl!

Vēl varētu tikai pieminēt tos intelektuāļu (pārsvarā pseido. piemērs? Lugstraupe!)) pūļus, kas vaļīja uz Viskonti filmu retrospekciju "Rīgā" pirms pāris gadiem, un to masu, kas vaļīs uz "Azerbaidžānas skati" šogad. Mūsu jaukā andergraunda popkultūra ir atdota snobiem aprīšanai. Sorrī, es pie tās siles ēst nelīdīšu un runa neiet par naudu (lai arī par to arī, protams).

Kādā 92-jā, kad beidzot bijām pārauguši videosalonus (skats, kā Brūsu Lī salauž ložmetēja kārta man stāv vienā rindā ar Buņjuelu), par 10 santīmiem varēja aplūkot filmu, par kuru nevienam nebija ne mazākās informācijas. Toties beidzot varēja visu dienu ņemties ar kino, pie tam visdažādāko. Nupat bijām uz poļu komēdiju, pēc tam - uz austrāliešu depresīvo. Tagad iesim uz argentīniešu bērnu filmu. Skazka a ņe žizņ!

Es runāju par to, ka tajā laikā "Arsenāls" vēl nebija sociālās pašapliecināšanās deva, tāpat kā žurnāls "Rīgas laiks". Nevajadzēja gudri muldēt ne par ko - tur tu izsmējies, tur pārdzīvoji, te nobirdināji arī kādu asaru. Viss vienkārši, normāla māksla parastiem cilvēkiem. Viegli pieejama. Nav pat svarīgi, vai tu saproti, to, ko tu redzi. Tagad man no tām pārgudrajām runām ap to vai šito filmu nāk vēmiens.

Gadījumā, ja tomēr ejat, mans "Ars" veterāna padoms:

1. 90% gadījumu skandināvu kino ir labs
2. 90% gadījumu Āzijas kino saistas ar perversijām.

Paskaidrošu pēdējo. Katru gadu savā maršrutā biju iekļāvis vienu-divas aziātu filmas, lai, tā teikt, sajustu visu krāsu gammu. Katru gadu ekrānā - vienas perversijas. Dažas "tāpēc, ka māksla", dažas tāpēc, ka režisors psihs. Kronis un kulminācija visam bija pagājušajā gadā, kad mēs ar KB nolēmām iet uz ultravēlo nakts seansu Kongresu namā. Vēlu tāpēc, ka bērniem to rādīt  laikam neviens negribēja, šķiet, tur bija kaut kas par porno......

Nebija vēl pagājuši filmas ievadtitri, kad maiga izskata šķībacaina būtne iemauca galvenajam varonim šļirci vēnā un tā viss sākās. Mūs izglāba tas, ka mēs bijām pamatīgi pilnā (pirms filmas sildījāmies Vanšu "Šellā") un nekavējoties aizmigām. Kad pamodos, galvenajam varonim zem acs plakstiņa tika stūķēta kaut kāda tablete. Uz muguras bija manāmi simetriski griezumi. Vēlāk kaut kas kaut kam ausī iedūra ēdamkociņu... Karoče tādā garā. Porno mēs laikam nogulējām, bet palika pārliecība, ka pirms dažām stundām redzētais "ExistenZ" ir bijusi bērnu filma. Tā vot.

*Uzruna nav nejauša. Tās pirmā daļa ir atsauce uz "Clockwork Orange", bet otrajai nav nekāda sakara ar Kiplingu - runa iet par blogiem:)