Arsenāls - 2004
Brāļi banderlogi*!
Ja jūs vēl šaubāties, vai apmeklēt šo mākslas un kultūras megapasākumu,
nostājieties pie spoguļa un pasakiet - fuck off, Arsenāl!
Vēl varētu tikai pieminēt tos intelektuāļu (pārsvarā pseido. piemērs?
Lugstraupe!)) pūļus, kas vaļīja uz Viskonti filmu retrospekciju "Rīgā"
pirms pāris gadiem, un to masu, kas vaļīs uz "Azerbaidžānas skati"
šogad. Mūsu jaukā andergraunda popkultūra ir atdota snobiem aprīšanai.
Sorrī, es pie tās siles ēst nelīdīšu un runa neiet par naudu (lai arī
par to arī, protams).
Kādā 92-jā, kad beidzot bijām pārauguši videosalonus (skats, kā Brūsu
Lī salauž ložmetēja kārta man stāv vienā rindā ar Buņjuelu), par 10
santīmiem varēja aplūkot filmu, par kuru nevienam nebija ne mazākās
informācijas. Toties beidzot varēja visu dienu ņemties ar kino, pie tam
visdažādāko. Nupat bijām uz poļu komēdiju, pēc tam - uz austrāliešu
depresīvo. Tagad iesim uz argentīniešu bērnu filmu. Skazka a ņe žizņ!
Es runāju par to, ka tajā laikā "Arsenāls" vēl nebija sociālās
pašapliecināšanās deva, tāpat kā žurnāls "Rīgas laiks". Nevajadzēja
gudri muldēt ne par ko - tur tu izsmējies, tur pārdzīvoji, te
nobirdināji arī kādu asaru. Viss vienkārši, normāla māksla parastiem
cilvēkiem. Viegli pieejama. Nav pat svarīgi, vai tu saproti, to, ko tu
redzi. Tagad man no tām pārgudrajām runām ap to vai šito filmu nāk
vēmiens.
Gadījumā, ja tomēr ejat, mans "Ars" veterāna padoms:
1. 90% gadījumu skandināvu kino ir labs
2. 90% gadījumu Āzijas kino saistas ar perversijām.
Paskaidrošu pēdējo. Katru gadu savā maršrutā biju iekļāvis vienu-divas
aziātu filmas, lai, tā teikt, sajustu visu krāsu gammu. Katru gadu
ekrānā - vienas perversijas. Dažas "tāpēc, ka māksla", dažas tāpēc, ka
režisors psihs. Kronis un kulminācija visam bija pagājušajā gadā, kad
mēs ar KB nolēmām iet uz ultravēlo nakts seansu Kongresu namā. Vēlu
tāpēc, ka bērniem to rādīt laikam neviens negribēja, šķiet, tur
bija kaut kas par porno......
Nebija vēl pagājuši filmas ievadtitri, kad maiga izskata šķībacaina
būtne iemauca galvenajam varonim šļirci vēnā un tā viss sākās. Mūs
izglāba tas, ka mēs bijām pamatīgi pilnā (pirms filmas sildījāmies
Vanšu "Šellā") un nekavējoties aizmigām. Kad pamodos, galvenajam
varonim zem acs plakstiņa tika stūķēta kaut kāda tablete. Uz muguras
bija manāmi simetriski griezumi. Vēlāk kaut kas kaut kam ausī iedūra
ēdamkociņu... Karoče tādā garā. Porno mēs laikam nogulējām, bet palika
pārliecība, ka pirms dažām stundām redzētais "ExistenZ" ir bijusi bērnu
filma. Tā vot.
*Uzruna nav nejauša. Tās pirmā daļa ir atsauce uz "Clockwork Orange",
bet otrajai nav nekāda sakara ar Kiplingu - runa iet par blogiem:)