jāzamuķī kaut kas interesants, piemēram, par sporta veidiem, ar kuriem ir iznācis sakārties
tātad:

futbols - esmu trenējies "rīgasseļmaš" bērnu un jauniešu komandā, no kuriem daļa spēlēja arī tālaika profos. kad nācās izvēlēties vienu no diviem, es izvēlējos nākamo entriju. problēma bija pirmkārt jau plakanajā pēdā (iedzimtajā, nevis iegūtajā, kā vairāk nekā 50 % futbolistu), un man nepietika tiešī ātruma un izturības. pēdējos gados to laukumā arī ļoti izjūtu.
lielais teniss - vairāki gadi, taču es pilnīgi nopietni visu to laiku biju apsēsts  ar tenisu, trenējos 5-6 (kā minimums) stundas dienā. ja tagad liekas, ka es varētu būt kāds krutais spēlētājs, tā absolūti nav - formu un sitienu tenisā pazaudē 3-4 dienās bez aktīvas darbošanās, a es cik jau neesmu
šahs - gāju kādreiz pulciņā, taču drīzāk jau lai tāpat uzspēlētu ar prātīgiem komrādiem, nevis nopietni trenētos. 16-18 gados bija baigais hobijs studēt atklātnes un pētīt lielmeistaru parttijas, tagad pret šahu izjūtu kaut ko līdzīgu nīgrumam.
basketbols - vienmēr rullējis. augums pateicīgs tādām lietām :)
volejbols - kaut kad arī jaunības gados ar vietējiem kopmītnes studentiem pļavā spēlējām nevis volejbolu, bet kaut ko tādu, kas saucās "kartupelis", noteikumus slinkums pārstāstīt.
hokejs - es slidot lāgā neprotu, tādēļ hokejists no manis īpaši nekāds, vot.
vieglatlētika - izteikti nepatīk, sk. iemeslus augstāk
biljards - vot prakses vairāk būtu!
riteņbraukšana - ļoti patīk, taču nav riteņa ar zvaniņu un riteņa bez zvaniņa diemžēl arī nav  
ūdenspolo - fascinējoši! šausmīgi patīk!
galda teniss - esmu ackijs sātans, to jums ikviens pateiks!
ar zirgu toties - jāt es neprotu. tobiš, nekad neesmu mēģinājis.
rokasbumbu esmu spēlējis divreiz dzīvē, un komrāds kosmonavtovich noteikti teiktu, ka tas izskatījās atbaidoši
ar sinhrono peldēšanu, daiļlēkšanu un biatlonu noteikti vēl kaut kad nodarbošos nākotnē!
esmu kaut ko aizmirsis?!